Kas ir paredzamā naudas vērtība un kā to aprēķina?

Aprēķina būtība ir vienkārša. Katram iespējamam iznākumam piešķir varbūtību un naudas vērtību, sareizina tās savā starpā un pēc tam visus reizinājumus saskaita, pozitīvos un negatīvos kopā. Iegūtais skaitlis parāda, cik daudz vidēji izmaksātu vai ienestu šis lēmums, ja to varētu atkārtot ļoti daudz reižu vienādos apstākļos.

Pieņemsim, ka būvprojektā pastāv risks atrast piesārņotu grunti. Ja šāda atklājuma varbūtība tiek novērtēta kā viena piektdaļa un attīrīšana izmaksātu 50 000 eiro, riska paredzamā naudas vērtība ir 10 000 eiro. Tā nav summa, ko maksāsiet: vai nu maksāsiet visus 50 000 eiro, vai neko. Tā ir summa, ko saprātīgi ielikt neparedzēto izdevumu rezervē, ja projektā šādu risku ir daudz.

Tieši tāpēc rādītāju visbiežāk lieto tur, kur risku ir daudz un tie ir savstarpēji neatkarīgi: projektu vadībā, apdrošināšanā, iepirkumos un investīciju analīzē. Atsevišķiem riskiem summas svārstās, bet lielā portfelī vidējais tuvojas aprēķinātajam. Apdrošinātāja bizness balstās tieši uz šo principu, tikai ar daudz precīzāku statistiku nekā vidusmēra projekta vadītājam.

Soļu secība ir šāda. Vispirms uzskaita visus reālistiskos iznākumus tā, lai to varbūtību summa būtu viens vesels. Tad katram piešķir naudas vērtību eiro, ņemot vērā gan tiešās izmaksas, gan zaudēto laiku. Pēc tam veic reizināšanu un saskaitīšanu. Visbeidzot rezultātu pieraksta kopā ar pieņēmumiem, jo pēc pusgada neviens neatcerēsies, no kurienes ņemta varbūtība.

Lielākā kļūda ir uzskatīt paredzamo naudas vērtību par prognozi. Tā nav prognoze un bieži vien pat nav iespējams iznākums: vidējais starp nulli un 50 000 eiro nekad nenotiks. Otrā biežākā kļūda ir dubultā uzskaite, kad vienu un to pašu risku ieliek gan tāmē, gan rezervē. Trešā ir varbūtību izdomāšana no gaisa un pēc tam izturēšanās pret rezultātu kā pret precīzu skaitli.

Ir arī situācijas, kurās šo rādītāju izmantot nedrīkst kā vienīgo kritēriju. Ja lēmums ir vienreizējs un sliktākais iznākums nozīmē maksātnespēju, vidējais rādītājs maldina, jo vidējo var sasniegt tikai tas, kurš izdzīvo pietiekami ilgi. Šādos gadījumos blakus aprēķinam jāskatās uz sliktāko scenāriju un uz to, vai to vispār ir iespējams izturēt.