TJG Online
Vēsture un valdība

Kas ir partija „Jaunā Vienotība"?

Īsā atbilde

„Jaunā Vienotība" ir Latvijas labējā centra partija, kas izveidojusies no 2010. gadā dibinātās „Vienotības". Tā ir Eiropas Tautas partijas saime pārstāvošā Latvijas politiskā organizācija, un no tās rindām nākuši vairāki Ministru prezidenti, tostarp Valdis Dombrovskis, Laimdota Straujuma, Krišjānis Kariņš un Evika Siliņa.

Izcelsme ir trīs partiju apvienošanās. 2010. gadā vēlēšanām kopā stājās „Jaunais laiks", „Pilsoniskā savienība" un „Sabiedrība citai politikai", un šī apvienība drīz pārtapa par vienu partiju „Vienotība". Politiskais kodols nāca no „Jaunā laika", kas 2002. gadā bija dibināts kā pretkorupcijas projekts ap toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši.

Partijas identitāte ir veidojusies ap trim tēmām: fiskālā disciplīna un budžeta konsolidācija pēc 2008. gada krīzes, eirointegrācija, tostarp eiro ieviešana 2014. gadā, un stingra drošības politika ar atbalstu NATO klātbūtnei. Ekonomikā tā pozicionējas kā tirgus partija, vērtību jautājumos vēsturiski ir bijusi neviendabīga.

Pēc vājāka rezultāta 2018. gada vēlēšanās partija pārtapa par „Jauno Vienotību", apvienojoties ar vairākiem partneriem un reģionālām organizācijām. Kopš tā laika tā ir bijusi vairāku koalīciju kodols, un tas ir arī tās galvenais raksturojums Latvijas politikā: partija, kas reti ir bijusi lielākā pēc balsu skaita, bet bieži ir bijusi tā, ap kuru izdodas salikt koalīciju.

Starptautiskajā līmenī „Jaunā Vienotība" pieder Eiropas Tautas partijai, kas ir lielākā politiskā saime Eiropas Parlamentā. Tas praktiski nozīmē, ka partijas Eiropas Parlamenta deputāti balso EPP frakcijā un ka partijai ir bijusi pieeja augstiem amatiem ES institūcijās.

Kur pārbaudīt faktus, nevis paļauties uz rakstiem

Balsu skaits, mandātu sadalījums un vēlēšanu rezultāti ir Centrālās vēlēšanu komisijas datos, un tie ir vienīgie oficiālie. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiek reizi četros gados oktobra sākumā, tāpēc partiju spēka samērs starp vēlēšanām mainās tikai ar deputātu pāriešanu no frakcijas uz frakciju.

Partijas juridiskais statuss, nosaukuma maiņas, apvienošanās un valdes sastāvs ir Uzņēmumu reģistra politisko partiju reģistrā. Tieši tur redzams, vai divi līdzīgi nosaukumi ir viena un tā pati juridiskā persona vai divas dažādas.

Vissvarīgākais un vismazāk izmantotais avots ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzturētā partiju finansēšanas datubāze, kurā publicēti ziedojumi un gada pārskati. Kas vēlas saprast partijas reālo atbalsta bāzi, to izlasa ziedotāju sarakstā ātrāk nekā programmā.

Ar ko to visbiežāk sajauc

Ar „Vienotību" kā vārdu vispārīgā nozīmē. Latvijas politikā nosaukumi tiek pārmantoti un pārstrādāti, tāpēc teksti par 2011. gada notikumiem un par šodienu var runāt par formāli dažādām juridiskām personām. Tests: skatieties uz nosaukumu reģistrā un uz reģistrācijas datumu, nevis uz logotipu.

Ar „Jauno konservatīvo partiju", jo abos nosaukumos ir vārds „jaunā" un abas darbojas labējā spektrā. Atšķirības tests ir Eiropas piederība: „Jaunā Vienotība" ir Eiropas Tautas partijā.

Ar ASV Unity partiju, kas ir maza trešā partija ASV un ar Latvijas „Vienotību" nav saistīta nekādā veidā. Nosaukumu sakritība ir tikai tulkojuma sakritība.

Ko no tā saprast praktiski

Latvijā partijas raksturo nevis nosaukums, bet koalīcijas loģika. Jautājums, kas parasti izšķir valdības sastāvu, nav tas, kurš saraksts ieguva visvairāk balsu, bet tas, ar ko pārējie ir gatavi sēsties pie viena galda. Tieši tāpēc „Jaunā Vienotība" ilgstoši ir bijusi valdībā.

Otrs praktiskais secinājums: Latvijas partiju biedru skaits ir neliels, tāpēc iekšējās nomināciju cīņas ietekmē valsts politiku vairāk nekā lielās valstīs. Biedru skaita un reģionālo nodaļu dati ir publiski.

Partiju aktuālā programma, vadība un reitingi mainās, tāpēc konkrētas pozīcijas konkrētā jautājumā jāskatās partijas publicētajā programmā un Saeimas balsojumu datubāzē, nevis vispārīgā aprakstā.

Avoti