Kas ir partijas pātaga un kā balso Saeimā?

Apzīmējums nāk no britu parlamenta un vēl senāk no medību valodas, kur tā sauca cilvēku, kas notur suņu baru kopā. ASV Pārstāvju palātā un Senātā vairākuma un mazākuma pātaga ir oficiāls, ievēlēts amats tūlīt aiz frakcijas līdera, un tā uzdevums ir noskaidrot, cik balsu partijai patiesībā ir, pirms balsojums vispār tiek izsludināts. Ja balsu pietrūkst, balsojumu bieži vienkārši pārceļ.

Pātagas darbs ir gan uzskaite, gan pārliecināšana. Ietekmes līdzekļi ir politiski, nevis juridiski: vietas ietekmīgās komitejās, atbalsts deputāta iecerētajiem grozījumiem, palīdzība vēlēšanu kampaņā, uzmanība pret vēlēšanu apgabala interesēm. Britu praksē pastāv arī signāla sistēma par balsojuma svarīgumu, un vissvarīgākajos gadījumos frakcijas norādījuma neievērošana var beigties ar izslēgšanu no frakcijas.

Latvijā parlamenta iekšējo kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis, un tajā šāda amata nav. Deputāti apvienojas frakcijās, kuras vada frakcijas priekšsēdētājs, un tieši viņš praksē pilda balsu skaitīšanas un saskaņošanas lomu. Sēžu darba kārtību sagatavo Prezidijs un Frakciju padome, kurā pārstāvētas visas frakcijas, tāpēc daļa no tā, ko ASV dara pātaga, Latvijā notiek šajā koleģiālajā formātā.

Otra Latvijas īpatnība ir koalīcijas loģika. ASV divpartiju sistēmā vairākums parasti ir vienas partijas rokās, bet Latvijā valdību veido vairāku partiju koalīcija, tāpēc balsu saskaņošana notiek starp partijām, ne tikai partijas iekšienē. Praksē tam kalpo koalīcijas partneru regulārās sanāksmes un sadarbības vienošanās, kas nav Saeimas oficiālā struktūra, bet ietekmē balsojumus ne mazāk.

Juridiski deputāts Latvijā nav pakļauts nevienam norādījumam. Satversme paredz brīvo mandātu: deputāts pārstāv tautu, nevis savu partiju vai vēlētāju grupu, un imperatīvais mandāts, proti, pienākums balsot pēc partijas rīkojuma, nav pieļaujams. Tāpēc frakcijas disciplīna balstās uz politisku, nevis tiesisku spiedienu, un deputāts var balsot pretēji frakcijai vai to pamest, saglabājot mandātu.

Vairākumam Saeimā ir nozīme arī tehniski. Likumprojektu izskata trijos lasījumos, atsevišķiem lēmumiem ir noteikts kvalificēts balsu skaits, un sēde var notikt tikai tad, ja klāt ir Satversmē noteiktais deputātu skaits. Tieši tāpēc klātbūtnes nodrošināšana ir viens no frakcijas vadības ikdienas uzdevumiem, un tas ir tas pats darbs, ko amerikāņu sistēmā veic pātaga.

Kāpēc vispār vajadzīga disciplīna? Parlamentā ar simt deputātiem katrs balsojums ir aritmētika, un valdība var strādāt tikai tad, ja tās likumprojekti tiek pieņemti. Bez saskaņošanas darba kārtība sabruktu, jo katrs balsojums kļūtu neprognozējams, un koalīcijas partneri nevarētu vienoties par budžetu. Tajā pašā laikā pārāk stingra disciplīna samazina debašu jēgu, jo iznākums ir zināms pirms sēdes. Šī pretruna ir viena no parlamentārisma pastāvīgajām tēmām, un tā nav atrisināma ar procedūru vien.