TJG Online
Vēsture un valdība

Kā veidojies Latvijas valsts ģerbonis?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas valsts ģerbonis tapa dažus gadus pēc valsts proklamēšanas, un tajā apvienoti seni novadu simboli ar pavisam jauniem: Kurzemes un Zemgales lauva, Vidzemes un Latgales grifs, uzlecoša saule un trīs zvaigznes. Ģerbonim ir trīs oficiāli varianti, un katram ir savs atļauto lietotāju loks.

Jaunai valstij ģerbonis vajadzīgs praktisku iemeslu dēļ: ar to apzīmogo pases, diplomātiskās notas, tiesas spriedumus un naudas zīmes. Tāpēc pēc 1918. gada 18. novembra Latvijā gandrīz uzreiz sākās darbs pie valsts simbolikas. Zīmējuma pamatā ir grafiķa Riharda Zariņa darbs, un ģerboni apstiprināja Satversmes sapulce 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Būtiski, ka Latvijas ģerbonis nav pārņemts no kādas agrākas valdošās dinastijas: tas apzināti veidots kā tautas valsts zīme, kurā svešu valdnieku heraldika aizstāta ar simboliem, kas nāk no pašu vēstures un dabas.

Vairoga augšdaļā ir uzlecoša saule. Tā nav dekorācija: saules zīmi ar stariem latviešu strēlnieki nēsāja jau Pirmā pasaules kara laikā, un staru skaits atbilda latviešu apdzīvotajiem apriņķiem, kas tolaik bija sadalīti starp dažādām guberņām. Virs vairoga ir trīs zelta zvaigznes, kas apzīmē vēsturiskos novadus. Vairoga apakšdaļā sarkanais lauva pārstāv Kurzemi un Zemgali, bet sudraba grifs ar zobenu pārstāv Vidzemi un Latgali: abi zvēri heraldikā šajās zemēs lietoti jau pirms Latvijas valsts izveidošanas, tāpēc ģerbonis vienlaikus ir gan jauns, gan sensens.

Oficiālo variantu ir trīs. Mazais valsts ģerbonis ir tikai vairogs ar sauli, zvaigznēm, lauvu un grifu. Papildinātajam ģerbonim vairogu no sāniem balsta lauva un grifs. Lielajam valsts ģerbonim pievienoti arī ozola zari un sarkanbaltsarkana lente. Jo augstāka iestāde, jo greznāks variants: lielo ģerboni lieto Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets un augstākās tiesu varas institūcijas, papildināto ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes, bet mazo lieto plašākā dokumentu apritē. Pareizo variantu nevar izvēlēties pēc gaumes: to nosaka tiesību akti.

Padomju okupācijas gados valsts ģerbonis tika aizliegts un aizstāts ar Latvijas PSR ģerboni, kurā bija sirpis, āmurs un uzraksti divās valodās. Vēsturiskais ģerbonis saglabājās trimdas organizāciju lietošanā un mājas albumos, un tā publiska rādīšana Latvijā bija bīstama. Līdz ar neatkarības atjaunošanu 1990. gadā atgriezās arī vēsturiskā simbolika, un tā ir viena no retajām jomām, kur atjaunotā valsts turpināja tieši 1918. gada tradīciju bez pārrāvuma vai kompromisa risinājumiem.

Mūsdienās ģerboņa attēlu, proporcijas, krāsas un lietošanas kārtību nosaka atsevišķs likums, kura aktuālā redakcija pieejama portālā likumi.lv. Valsts ģerbonis nav brīvi izmantojams grafiskais elements: to nedrīkst patvaļīgi likt uz preču iepakojuma, reklāmā vai uzņēmuma logotipā, un valsts simbolus nevar reģistrēt kā preču zīmi. Heraldikas jautājumos konsultē Valsts heraldikas komisija, kas darbojas pie Valsts prezidenta kancelejas un izvērtē arī pašvaldību, iestāžu un dienestu simbolus.

Ko darīt, ja ģerbonis vajadzīgs jūsu dokumentam vai zīmolam

Vispirms noskaidrojiet, vai jums tiešām vajadzīgs valsts ģerbonis, vai arī pietiek ar savu simbolu. Ja esat valsts iestāde vai veicat valsts deleģētu funkciju, sāciet ar likumā noteikto: pārbaudiet, kurš no trim variantiem pienākas jūsu iestādei, un lietojiet attēlu tehniski pareizā kvalitātē, nevis internetā atrastu attēlu ar izplūdušām malām.

Ja esat uzņēmums, biedrība vai skola, ceļš ir cits: izstrādājiet savu zīmi un, ja tā ir heraldiska, saskaņojiet to Valsts heraldikas komisijā. Ja plānojat zīmi aizsargāt tirgū, tālākais solis ir preču zīmes pieteikums Patentu valdē. Sarežģītos gadījumos, piemēram, ja zīme atgādina valsts vai pašvaldības simboliku, ir vērts samaksāt par rūpnieciskā īpašuma jurista atzinumu, pirms tiek drukāti iepakojumi.

Biežākā kļūda: ģerbonis, karogs un logotips nav viens un tas pats

Sarunvalodā visus trīs bieži sauc par simboliku, bet juridiski tie ir atsevišķi objekti ar atsevišķiem noteikumiem. Ģerboni regulē ģerboņa likums, karogu karoga likums, bet uzņēmuma logotipu aizsargā preču zīmju un autortiesību regulējums. Tāpēc atļauja lietot vienu nedod tiesības lietot otru.

Otra izplatīta kļūda ir jaukt valsts ģerboni ar stilizētiem atvasinājumiem, ko lieto atsevišķas organizācijas vai pasākumi. Ja šaubāties, vai jūsu iecerētais attēls ir pieļaujams, drošākais solis ir rakstisks jautājums Valsts heraldikas komisijai: atbilde ir bez maksas un pasargā no dārgas zīmola pārstrādes vēlāk.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti