TJG Online
Vēsture un valdība

Kā ASV partijas izvēlas prezidenta kandidātu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Amerikas Savienotajās Valstīs prezidenta kandidātu formāli izvirza partijas nacionālais konvents, kurā balso delegāti no visiem štatiem, bet praktiski iznākumu izšķir pusgadu ilgā priekšvēlēšanu sērija, kurā štatu vēlētāji nosaka, kā šie delegāti balsos. Konstitūcijā par šo procesu nav ne vārda: to nosaka pašas partijas un štatu likumi.

Priekšvēlēšanas notiek divos formātos. Praimeriz ir parastas balsošanas, kur vēlētājs ierodas iecirknī un aizpilda biļetenu. Kokuss ir partijas biedru sapulce, kurā atbalstu pauž klātienē, dažkārt fiziski sadaloties pa grupām telpā, un tas prasa vairākas stundas laika. Kokusi tāpēc piesaista mazāku, bet aktīvāku dalībnieku loku, un pēdējās desmitgadēs to skaits ir sarucis.

Štati atšķiras arī pēc tā, kurš drīkst piedalīties. Slēgtajās priekšvēlēšanās balso tikai attiecīgajā partijā reģistrētie vēlētāji, atklātajās var piedalīties jebkurš vēlētājs neatkarīgi no reģistrācijas. Šī detaļa reāli ietekmē rezultātu: atklātajās priekšvēlēšanās mērenākiem kandidātiem parasti klājas labāk, jo balso arī neatkarīgie.

Iegūtās balsis pārvērš delegātos. Demokrātu partijā sadalījums ir proporcionāls ar atbalsta slieksni, zem kura kandidāts delegātus nesaņem vispār, savukārt republikāņi daļā štatu izmanto principu, ka uzvarētājs paņem visu. Tieši tāpēc republikāņu sacensība parasti beidzas ātrāk: viena kandidāta neliels pārsvars vairākos lielos štatos dod nesamērīgi lielu delegātu skaitu.

Kalendārs ir atsevišķs politisks instruments. Pirmie štati sacensību sarindo un izsijā vājos kandidātus, kuriem beidzas nauda, bet Superotrdienā, kad vienlaikus balso daudzi štati, parasti izšķiras iznākums. Partijas šo secību laiku pa laikam maina, lai priekšā būtu štati, kas labāk atspoguļo partijas vēlētāju sastāvu, un tas katru reizi izraisa strīdus.

Konvents mūsdienās gandrīz vienmēr ir apstiprināšanas ceremonija, nevis sacensība. Uzvarētājs ir zināms jau pavasarī, un konvents apstiprina partijas programmu, uzstāj runas un oficiāli izvirza kandidātu, kurš pats izvēlas viceprezidenta kandidātu. Demokrātu partijā ir arī tā sauktie automātiskie delegāti, partijas amatpersonas un ievēlētie politiķi, taču pēc noteikumu maiņas viņi pirmajā balsojumā parasti nepiedalās, ja vien rezultāts nav neskaidrs.

Pēc kandidāta izvirzīšanas seko pavisam cita sacensība. Prezidentu ievēl nevis tieši, bet ar elektoru koledžas starpniecību, kurā vairākumam vajadzīgas vismaz 270 no 538 balsīm, un gandrīz visos štatos visas štata elektoru balsis saņem uzvarētājs. Tieši tāpēc ASV kampaņas koncentrējas dažos svārstīgajos štatos, nevis visā valstī.

Kā to pašu jautājumu risina Latvijā

Latvijā Valsts prezidentu ievēl Saeima, nevis tauta. Lai tiktu ievēlēts, vajadzīgs vismaz 51 deputāta atbalsts, kandidātu izvirza noteikts deputātu skaits, un kopš 2019. gadā pieņemtajām Satversmes izmaiņām balsojums ir atklāts, tātad redzams, kurš deputāts kuru atbalstīja. Par Valsts prezidentu var kļūt Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu un nav citas valsts pilsonis.

Tas nozīmē pilnīgi citu kampaņas loģiku. Latvijā kandidāta izredzes nosaka sarunas starp koalīcijas partijām, nevis publiskas priekšvēlēšanas, un sabiedriskās domas aptaujas ir tikai spiediena instruments. Tāpēc ASV tipa priekšvēlēšanu Latvijā nav un nevar būt: nav ko atlasīt, jo izvēli izdara parlaments.

Kur Latvijas vēlētājs veic to, ko amerikānis dara priekšvēlēšanās

Latvijas partijas Saeimas vēlēšanu sarakstus apstiprina pašas savos kongresos vai valdēs un iesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā. Publisks atlases process, kurā piedalītos visi partijas atbalstītāji, netiek rīkots.

Toties vēlētājam ir rīks, kāda amerikāņu vēlētājam nav. Balsojot par sarakstu, Latvijā var likt plusu atbalstītajam kandidātam un svītrot to, kuru negrib, un šie atzīmējumi maina kandidātu secību sarakstā. Praktiski tas nozīmē, ka partijas sastādītā secība nav galīga un vēlētāji var ievēlēt cilvēku no saraksta beigām. Tā ir Latvijas atbilde uz priekšvēlēšanām, tikai izdarīta vienā dienā kopā ar pašām vēlēšanām.

Biežākie pārpratumi

Pirmais ir pieņēmums, ka priekšvēlēšanas ir valsts organizētas oficiālas vēlēšanas visā valstī pēc vienotiem noteikumiem. Patiesībā noteikumus katrā štatā nosaka attiecīgās partijas štata organizācija un štata likums, tāpēc tie atšķiras un mēdz mainīties no cikla uz ciklu.

Otrais ir uzskats, ka delegātam obligāti jābalso tā, kā nobalsoja vēlētāji. Saistības pakāpe atšķiras: daļa delegātu ir formāli saistīti vismaz pirmajā balsojumā, citi nav. Tieši tāpēc vēsturē ir bijuši konventi ar vairākiem balsojumiem, lai gan mūsdienās tas ir retums.

Trešais pārpratums skar Latvijas lasītāju tieši: ASV noteikumi neattiecas uz Latvijas vēlēšanām nekādā veidā. Latvijas vēlēšanu kārtību nosaka Satversme, Saeimas vēlēšanu likums un Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi, un tur nav ne elektoru, ne priekšvēlēšanu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti