Ar ko ASV Kongress atšķiras no Latvijas Saeimas?

Pārstāvju palātā vietas starp štatiem sadala pēc iedzīvotāju skaita, un tās deputātus ievēl uz diviem gadiem, tāpēc visa palāta tiek pārvēlēta katrā vēlēšanu ciklā. Senātā katram štatam neatkarīgi no lieluma ir divi senatori ar sešu gadu pilnvarām, un pārvēlēšana notiek pakāpeniski, tā ka vienās vēlēšanās tiek pārvēlēta aptuveni trešdaļa Senāta.

Palātu pilnvaras nav vienādas. Nodokļu un budžeta iniciatīvas tradicionāli sākas Pārstāvju palātā, savukārt Senāts apstiprina prezidenta izvirzītos amatpersonu un tiesnešu kandidātus un ratificē starptautiskos līgumus. Likums jāpieņem abām palātām vienādā redakcijā, un tieši šī prasība ASV praksē rada ilgstošas sarunas un bieži apturētus likumprojektus.

Latvijā šādas konstrukcijas nav. Saeimā ir simts deputātu, kurus ievēl uz četriem gadiem proporcionālās vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos, un mandātus sadala starp tiem sarakstiem, kuri pārvarējuši likumā noteikto balsu barjeru. Otras palātas nav, tāpēc likumprojektu izskata trīs lasījumos vienā parlamentā, un Valsts prezidents likumu izsludina vai var prasīt tā otrreizēju caurlūkošanu.

Būtiskākā atšķirība ir varas izcelsmē. ASV prezidentu ievēl atsevišķā procesā, un viņš nav atkarīgs no Kongresa uzticības, tāpēc bieži veidojas situācija, kurā prezidents un palātu vairākums pārstāv dažādas partijas. Latvijā Ministru prezidentu un Ministru kabinetu apstiprina Saeima, un valdība strādā, kamēr tai ir deputātu vairākuma uzticība; neuzticības izteikšana nozīmē valdības atkāpšanos.

Atšķirīga ir arī valsts galvas loma. Latvijas Valsts prezidentu ievēl Saeima, nevis tauta, un viņa pilnvaras ir galvenokārt pārstāvnieciskas un līdzsvarojošas: likumu izsludināšana, Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšana, ārējā pārstāvība un noteiktas tiesības attiecībā uz likumu apturēšanu un Saeimas atlaišanas ierosināšanu. ASV prezidents savukārt vada izpildvaru un ir bruņoto spēku virspavēlnieks.

Praktiskā nozīme Latvijas lasītājam ir vienkārša. Lasot ziņas par ASV, ir jāsaprot, ka strīds starp prezidentu un Kongresu ir normāla sistēmas iezīme, nevis krīze, savukārt Latvijā līdzīgs konflikts starp valdību un Saeimas vairākumu nozīmētu, ka valdība drīz mainīsies. Tieši šī atšķirība izskaidro, kāpēc ASV budžeta strīdi noved pie iestāžu darba apturēšanas, kas Latvijas iekārtā nav iespējams tādā pašā veidā. Vēl viena atšķirība ir vēlēšanu sistēmā: ASV abās palātās deputātus ievēl vairākuma sistēmā konkrētos apgabalos, tāpēc uzvarētājs iegūst vietu, pat ja atbalsts ir tikai nedaudz lielāks par pretinieka atbalstu, savukārt Latvijas proporcionālā sistēma vietas sadala starp vairākiem sarakstiem atbilstoši saņemto balsu īpatsvaram, un tas gandrīz vienmēr noved pie koalīcijas valdības.