Vai ASV Kongresā ir pilnvaru termiņu ierobežojumi?

ASV konstitūcija nosaka, cik ilgs ir viens pilnvaru termiņš, bet neierobežo to skaitu likumdevējiem. Pārstāvju palātas locekļus ievēlē uz diviem gadiem, senatorus uz sešiem, un pārvēlēties var neierobežotu reižu skaitu. Prezidentam pēc Otrā pasaules kara ar atsevišķu konstitūcijas grozījumu tika noteikts divu termiņu ierobežojums, un tieši šī atšķirība rada biežo pārpratumu, ka ierobežojums attiecas uz visiem ievēlētajiem.

Ideja par ierobežojumiem Kongresam ASV ir apspriesta gadu desmitiem. 20. gadsimta beigās vairāki štati mēģināja saviem pārstāvjiem federālajā likumdevējā noteikt termiņu ierobežojumus, tomēr Augstākā tiesa atzina, ka štats to darīt nevar: prasības kandidātiem izriet no konstitūcijas, un tās mainīt var tikai ar konstitūcijas grozījumu. Kopš tā laika jautājums paliek politisks, nevis juridisks.

Argumenti par un pret ir universāli, un tie derēs arī sarunai par Latviju. Par ierobežojumiem: mazinās amatā esošā priekšrocība, atjaunojas kadru aprite, samazinās saaugšana ar nozaru interesēm. Pret ierobežojumiem: pazūd pieredze, pieaug ierēdniecības un lobiju ietekme, jo tieši viņi kļūst par sistēmas atmiņu, un vēlētājam tiek atņemtas tiesības atkārtoti ievēlēt cilvēku, kuru viņš uzskata par labu.

Latvijā Saeimas deputātus ievēlē uz četriem gadiem, un pārvēlēšanu skaits nav ierobežots. Nav ierobežojumu arī pašvaldību domju deputātiem un domju priekšsēdētājiem. Toties Valsts prezidentu, kuru ievēlē Saeima, viena persona var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, tātad Latvijas modelis šajā ziņā atgādina ASV: ierobežojums attiecas uz izpildvaras augstāko amatu, nevis uz parlamentu.

Praktiski svarīgāks par termiņu skaitu Latvijā ir tas, ka vēlēšanu sistēma dod vēlētājam ietekmi uz konkrētiem cilvēkiem. Saeimas vēlēšanās saraksti ir atvērti: pie kandidātu vārdiem var likt plusu vai svītrot, un tas maina secību, kādā kandidāti iekļūst parlamentā. Tas nozīmē, ka atgriešanos amatā var ietekmēt arī tad, ja partija kandidātu atkal ir izvirzījusi. Šo iespēju daudzi neizmanto, un tā ir izšķērdēta ietekme.

Ja vēlaties balsot ar zināšanu, nevis ar noskaņojumu, ir trīs avoti, kas prasa maz laika. Saeimas vietnē ir publicēti balsojumi, un var pārbaudīt, kā konkrēts deputāts balsojis jūsu tēmā. Centrālā vēlēšanu komisija publicē kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem. Partiju finansējuma un amatpersonu deklarāciju pārbaude ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārziņā, un arī šie dati ir publiski.