Kas nosaka terorisma draudu līmeni Latvijā?

Izšķirošā ir informācijas konkrētība, nevis notikumu skaļums. Uzbrukums citā Eiropas valstī pats par sevi nav pamats paaugstināt līmeni Latvijā, ja nav norāžu uz apdraudējumu tieši šeit. Un otrādi: līmeni var paaugstināt bez redzama publiska iemesla, ja ir konkrēta informācija par gatavošanos.

Otrs faktors ir cena. Paaugstināts līmenis nozīmē reālus izdevumus un ierobežojumus, un ilgstoši to uzturēt nav iespējams, nezaudējot efektu. Tāpēc valstis to ceļ taupīgi. Zemākais līmenis nenozīmē, ka nekas nenotiek; tas nozīmē, ka konkrēta apdraudējuma pazīmju nav.

Krīzes brīžos sociālajos tīklos regulāri izplatās apgalvojumi par it kā paaugstinātu draudu līmeni, bieži ar citas valsts ziņu ekrānuzņēmumu. Vienīgais avots, kas Latvijā ir saistošs, ir Valsts drošības dienesta paziņojums; ja tā nav dienesta mājaslapā vai oficiālajos kanālos, līmenis nav mainīts.

Cena par šādu ziņu tālāksūtīšanu nav tikai apmulsums. Apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana par apdraudējumu un viltus draudu pieteikšana ir sodāma, un maldinoša informācija krīzē traucē dienestiem strādāt. Par pamanītām aizdomīgām darbībām ziņo, zvanot 112, vai vēršoties Valsts drošības dienestā pa publicētajiem kontaktiem.

Terorisma draudu līmenis nav tas pats, kas civilās aizsardzības apziņošana. Sirēnas un mobilajos tālruņos saņemtie apdraudējuma paziņojumi ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā esošās agrīnās brīdināšanas sistēmas daļa, ko izmanto arī dabas katastrofās un rūpnieciskās avārijās, un šo sistēmu periodiski pārbauda. Saņemts testa paziņojums nenozīmē, ka mainīts draudu līmenis.

Tāpat tas nav valsts apdraudējuma tiesiskais režīms. Ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets vai Saeima atbilstoši likumam, un tie dod pavisam citas pilnvaras. Tests: ja tiek ierobežotas personu tiesības un mainīta iestāžu kompetence, runa ir par tiesisko režīmu; ja mainās tikai drošības pasākumu apjoms, runa ir par draudu līmeni.

Praktiski lietderīgākais ir nevis sekot līmenim, bet zināt pastāvīgo rīcību: kur atrodas tuvākā patvertne vai pagrabtelpa, kā darbojas 112, kāda ir saziņas kārtība ģimenē, ja nedarbojas mobilie sakari, un kas ir sagatavots mājās pirmajām diennaktīm. Valsts iestādes šos ieteikumus publicē krīzes gatavības materiālos, un tie neatkarīgi no draudu līmeņa paliek vienādi.

Precīzas prasības konkrētam objektam, piemēram, tirdzniecības centram, skolai vai pasākuma organizatoram, ir individuālas un izriet no drošības plāniem. Šādos gadījumos jāvēršas Valsts policijā vai pie sertificēta drošības speciālista, nevis jāpaļaujas uz vispārīgu aprakstu.