TJG Online
Advokāti un likums

Kādi ir patentu pieteikumu veidi?

Īsā atbilde

Izgudrotājam pieejami trīs galvenie ceļi: nacionālais pieteikums Latvijas Republikas Patentu valdē, Eiropas patenta pieteikums Eiropas Patentu iestādē un starptautiskais pieteikums pēc Patentu kooperācijas līguma (PCT). Katrs no tiem atšķiras ar teritoriālo aptvērumu, izmaksām un termiņiem.

Nacionālais pieteikums ir vienkāršākais sākums, ja aizsardzība vajadzīga tikai Latvijā. To iesniedz Patentu valdē valsts valodā, pievienojot izgudrojuma aprakstu, pretenzijas, zīmējumus un kopsavilkumu. Patenta piešķiršanai izgudrojumam jābūt jaunam, ar izgudrojuma līmeni un rūpnieciski izmantojamam, un šīs prasības nosaka Patentu likums.

Eiropas patenta pieteikums tiek izskatīts vienotā procedūrā Eiropas Patentu iestādē saskaņā ar Eiropas Patentu konvenciju. Pēc patenta piešķiršanas tas sadalās nacionālos patentos tajās dalībvalstīs, kurās īpašnieks to validē, vai arī, ja pieprasīts, iegūst vienotu spēku vairākās Eiropas Savienības valstīs. Šis ceļš ir izdevīgs, ja tirgus plānots vairākās Eiropas valstīs.

Starptautiskais PCT pieteikums nedod pasaules patentu, jo tāda nemaz nav. Tas dod vienotu iesniegšanas datumu daudzās valstīs, starptautisku patentmeklējumu un rakstveida atzinumu par patentspēju, kā arī papildu laiku lēmumam par to, kurās valstīs turpināt procedūru. Nacionālā fāze vēlāk tomēr jāuzsāk katrā izvēlētajā valstī atsevišķi.

Procedūras laikā mēdz rasties arī atvasināti pieteikumu veidi. Izdalīto pieteikumu veido no sākotnējā, ja tajā ietverti vairāki izgudrojumi. Prioritātes tiesības ļauj gada laikā no pirmā pieteikuma iesniegt turpmākos pieteikumus citās valstīs ar sākotnējo datumu, un šis princips izriet no Parīzes konvencijas.

Praksē izplatītākā secība ir šāda: vispirms nacionālais vai Eiropas pieteikums, kas nofiksē prioritātes datumu; prioritātes gada laikā tiek novērtēts, vai izgudrojumam ir reāls tirgus; pēc tam, ja tirgus ir plašāks par Eiropu, iesniedz PCT pieteikumu, kas dod vēl laiku lēmumam par konkrētām valstīm. Šāda kārtība ļauj nemaksāt par aizsardzību valstīs, kur produkts tā arī nenonāk.

Izmaksas veidojas no trim daļām, un par tām ir vērts domāt jau sākumā: valsts nodevas par iesniegšanu, meklējumu un ekspertīzi; patentpilnvarotā un tulkošanas izmaksas; ikgadējās uzturēšanas nodevas katrā valstī, kurās patents ir spēkā. Tieši trešā daļa uzkrājas gadu gaitā un visbiežāk ir iemesls, kāpēc patentus atstāj spēkā tikai dažās valstīs. Konkrētos apmērus publicē Patentu valde un Eiropas Patentu iestāde, un tie periodiski mainās.

Ko patents neaizsargā

Patents nav vienīgais intelektuālā īpašuma veids. Ražojuma ārējo veidolu aizsargā dizainparaugs, apzīmējumu tirgū aizsargā preču zīme, bet programmatūras kodu un tekstus aizsargā autortiesības. Atklājumi, matemātiskas metodes, zinātniskas teorijas un biznesa idejas kā tādas parasti nav patentējamas.

Būtiski ir arī tas, ka izgudrojuma publiskošana pirms pieteikuma iesniegšanas var iznīcināt novitāti. Tāpēc pirms konferences, izstādes vai publikācijas jāizvērtē pieteikuma iesniegšanas secība un jāizmanto konfidencialitātes vienošanās.

Kad izvēlēties komercnoslēpumu, nevis patentu

Patents ir publisks: apmaiņā pret aizsardzību izgudrojums tiek publicēts, un pēc aizsardzības beigām to drīkst izmantot ikviens. Ja risinājumu nav iespējams atšifrēt no gala produkta, piemēram, ražošanas procesa parametrus vai receptūru, komercnoslēpuma režīms var būt izdevīgāks un ilgāks, jo tam nav termiņa.

Komercnoslēpuma aizsardzība tomēr prasa reālus pasākumus: dokumentu marķēšanu, piekļuves ierobežošanu, konfidencialitātes vienošanās ar darbiniekiem un partneriem. Ja šie pasākumi nav veikti, aizsardzības nav. Izvēle starp abiem ceļiem ir jāizdara pirms jebkādas publiskošanas.

Praktiskie soļi Latvijā

Pirms pieteikuma ir vērts veikt meklējumu publiskajās patentu datubāzēs, lai pārliecinātos, vai līdzīgs risinājums jau nav aizsargāts. Pieteikumu var iesniegt pats izgudrotājs, taču pretenziju formulējums tieši nosaka aizsardzības apjomu, tāpēc praksē bieži piesaista patentpilnvaroto.

Pēc patenta piešķiršanas tā spēkā uzturēšanai katru gadu jāmaksā valsts nodeva, un maksājuma kavējums var izbeigt aizsardzību. Aktuālos nodevu apmērus un termiņus publicē Patentu valde. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju.

Avoti