TJG Online
Savienotās Valstis

Pērlhārbora: kas notika 1941. gada 7. decembrī

Īsā atbilde

Pērlhārbora ir ASV kara flotes bāze Havaju salās, kurai 1941. gada 7. decembra rītā bez kara pieteikuma uzbruka Japānas lidmašīnas. Uzbrukums ievilka ASV Otrajā pasaules karā un ar to izšķīrās arī Eiropas kara iznākums.

Uzbrukums tika gatavots slepeni, un tā ideja bija vienā triecienā iznīcināt ASV Klusā okeāna floti, lai Japāna varētu netraucēti ieņemt Dienvidaustrumāzijas resursu apgabalus. Lidmašīnas pacēlās no lidmašīnu bāzeskuģiem, kas naktī bija pietuvojušies salām no ziemeļiem, un uzbruka divos viļņos. Bojā gāja vairāk nekā divi tūkstoši amerikāņu, tika nogremdēti vai smagi bojāti kaujas kuģi, tostarp kuģis, virs kura vraka šodien atrodas piemiņas vieta.

Japānas plāns tomēr neizdevās trijos svarīgos punktos. Bāzē uzbrukuma brīdī nebija amerikāņu lidmašīnu bāzeskuģu, kas tieši un kļuva par kara izšķirošo ieroci. Netika iznīcinātas arī kuģu remonta doki un degvielas krātuves, tāpēc bāze turpināja darboties. Un, pats galvenais, uzbrukums bez kara pieteikuma apvienoja amerikāņu sabiedrību, kas līdz tam bija dziļi sašķelta jautājumā par iesaistīšanos karā.

Nākamajā dienā ASV kongress pasludināja karastāvokli ar Japānu, bet pēc dažām dienām Vācija un Itālija pieteica karu ASV. Tieši šis solis bija tas, kas padarīja konfliktu patiesi globālu: ASV rūpniecība un izejvielas nonāca sabiedroto pusē arī Eiropas frontē, kur situācija tobrīd bija smaga.

Ir vērts atcerēties, ka uzbrukums nebija vienīgs. Gandrīz vienlaikus Japāna uzbruka britu un amerikāņu pozīcijām citviet Klusajā okeānā un Dienvidaustrumāzijā. Pērlhārbora vēsturiskajā atmiņā izcēlās tāpēc, ka tā bija ASV teritorija un simbols, ne tāpēc, ka tur būtu bijuši lielākie zaudējumi visā kampaņā.

Latvijai 1941. gads nozīmēja pavisam citu pieredzi. Jūnijā notika masveida deportācijas uz Sibīriju, tam sekoja nacistiskās Vācijas okupācija un holokausts, un valsts atradās starp divām totalitārām varām. ASV iesaistīšanās karā Latvijas neatkarību neatjaunoja: karš beidzās ar padomju okupācijas nostiprināšanos Baltijā, kas ilga līdz 1991. gadam.

Vienlaikus pastāv svarīga juridiska saikne. ASV nekad neatzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā par tiesisku, un šī neatzīšanas politika bija viens no argumentiem, uz kura balstījās neatkarības atjaunošana. Tādēļ Otrā pasaules kara ASV politika Latvijas vēsturē parādās nevis kā atbrīvošana, bet kā starptautiski tiesiska pozīcija, kas saglabāja valsts nepārtrauktību.

Kā šo notikumu skaidro mūsdienu drošības sarunā

Pērlhārbora ir klasiskais piemērs jēdzienam par stratēģisku pārsteigumu: situāciju, kurā brīdinājuma pazīmes bija, bet tās netika savienotas kopainā un neviens neuzņēmās atbildību par lēmumu. Pēckara izmeklēšanas secināja, ka galvenā problēma bija nevis informācijas trūkums, bet tās sadrumstalotība starp dienestiem.

Mūsdienu Latvijā līdzīgu funkciju pilda agrīnā brīdinājuma un informācijas apmaiņas sistēmas starp drošības iestādēm un sabiedroto struktūrām. Praktiskais secinājums vienmēr ir tas pats: pārsteigums rodas nevis no ziņu trūkuma, bet no nespējas rīkoties uz to pamata.

Kāda ir atšķirība no mūsdienu kolektīvās aizsardzības

1941. gadā ASV oficiāli bija neitrālas, un tieši tāpēc tās varēja uzbrukt bez tūlītējām sabiedroto sekām. Mūsdienās Latvija atrodas citā situācijā: kopš 2004. gada tā ir NATO dalībvalsts, un alianses līguma piektais pants nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām.

Tas nenozīmē automātisku karu, bet gan pienākumu rīkoties, un praksē aizsardzība balstās arī uz pastāvīgu sabiedroto klātbūtni reģionā. Salīdzinājums ar 1941. gadu tāpēc ir noderīgs tieši ar atšķirību, nevis līdzību: toreiz Baltija bija viena, tagad tā ir daļa no kolektīvās aizsardzības sistēmas.

Kur uzzināt vairāk

Par pašu notikumu materiālus publicē ASV Nacionālais parku dienests, kas apsaimnieko piemiņas vietu, un ASV Nacionālais arhīvs. Populārajās filmās notikumi ir ievērojami dramatizēti, un tās nav izmantojamas kā avots.

Par Latvijas pieredzi tajā pašā laikā uzticamus materiālus sniedz Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas Nacionālais arhīvs, kur pieejami dokumenti par 1941. gada deportācijām un okupācijas varu darbību.

Latviski pilsētas un bāzes nosaukumu raksta atveidotā formā, un tekstos sastopami vairāki varianti, tāpēc, meklējot avotus, noderīgi ir zināt arī oriģinālo rakstību angļu valodā. Meklējot tiešsaistē, precīzākus rezultātus dod tieši oriģinālais nosaukums kopā ar gada skaitli.

Avoti