TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir primārie dīleri valsts obligāciju tirgū?

Īsā atbilde

Primārie dīleri ir bankas un ieguldījumu sabiedrības, kurām ir līgums ar valsti par tiesībām piedalīties valsts parāda vērtspapīru izsolēs un pienākumu uzturēt to tirdzniecību otrreizējā tirgū. Latvijā valsts vārdā aizņemas Valsts kase, un tā arī nosaka primāro dīleru statusa nosacījumus.

Valsts aizņemas divējādi: starptautiskajos tirgos, laižot klajā eiroobligācijas, un iekšzemē, rīkojot valsts parāda vērtspapīru izsoles. Izsolēs piedalās nevis ikviens interesents, bet ierobežots profesionālu dalībnieku loks, ar kuriem noslēgts līgums. Šāda sistēma valstij dod prognozējamību: ir zināms, ka izsolē būs pircēji, un ir zināms, ka vērtspapīriem pēc tam būs cena arī otrreizējā tirgū.

Primārā dīlera statuss ir gan privilēģija, gan pienākums. Privilēģija ir tieša piekļuve jaunai emisijai un tiešs kontakts ar emitentu. Pienākumi parasti ietver regulāru dalību izsolēs, kotāciju uzturēšanu otrreizējā tirgū un informācijas sniegšanu par tirgus situāciju. Ja dīleris pienākumus nepilda, statusu var zaudēt, un dalībnieku sarakstu publicē pats emitents.

Cena izsolē veidojas pēc dalībnieku piedāvātajiem ienesīguma līmeņiem, un rezultāts rāda, cik dārgi valstij izmaksā aizņemšanās. Tāpēc izsoļu rezultāti ir noderīgs rādītājs arī cilvēkam, kurš neko nepērk: pieaugošs ienesīgums nozīmē dārgāku valsts aizņemšanos, kas laika gaitā atspoguļojas budžeta procentu izdevumos. Šos datus publicē Valsts kase, bet parāda statistiku apkopo arī Latvijas Banka.

Privātpersona izsolē piedalīties parasti nevar, taču valsts vērtspapīrus iegādāties var. Pirmais ceļš ir otrreizējais tirgus: ar ieguldījumu konta starpniecību bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir biržas Nasdaq Riga dalībniece, pērkot jau esošu emisiju. Otrais ceļš ir īpaši privātajiem ieguldītājiem paredzēti instrumenti, ja valsts tādus piedāvā; par to, vai un kad tie ir pieejami, informē Valsts kase savā mājaslapā.

Praktiskā secība pirms pirkuma ir šāda. Noskaidrojiet konkrētās emisijas dzēšanas termiņu, kupona likmi un ienesīgumu līdz dzēšanai, nevis tikai kuponu, jo pirkuma cena var atšķirties no nominālvērtības. Salīdziniet bankas komisijas par darījumu un vērtspapīru konta uzturēšanu, jo mazās summās tās var apēst ienesīgumu. Nodokļu piemērošanu procentu ienākumam pārbaudiet Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumos pirms pirkuma, nevis deklarācijas laikā.

Biežākā kļūda ir uzskatīt valsts obligācijas par pilnīgi bezriska ieguldījumu. Kredītrisks eirozonas valstij tiešām ir mazs, bet pastāv cenas risks: ja tirgus likmes aug, jau nopirktas obligācijas cena krīt, un pārdodot pirms termiņa var rasties zaudējumi. Otra kļūda ir salīdzināt obligācijas ar noguldījumu, aizmirstot, ka vērtspapīri nav segti ar noguldījumu garantijām.

Ar ko primāro dīleri jauc

Primārais dīleris nav tas pats, kas brokeris, kurš izpilda jūsu rīkojumu. Brokeris darbojas klienta uzdevumā biržā, bet primārais dīleris ir emitenta izvēlēts partneris pirmreizējā izvietošanā. Viena un tā pati banka var būt abi, taču šīs lomas ir atšķirīgas un ar atšķirīgiem pienākumiem.

Otra sajaukšana notiek ar centrālās bankas darījumu partneriem. Eurosistēmas monetārās politikas operācijās piedalās kredītiestādes, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un tas ir cits saraksts ar citu mērķi, proti, likviditātes nodrošināšanu, nevis valsts parāda izvietošanu.

Kā pārbaudīt informāciju pašam

Valsts kase publicē emisiju kalendāru, izsoļu rezultātus un informāciju par valsts parādu, un šie dati ir pieejami bez maksas. Biržas Nasdaq Riga vietnē redzami tirgotie parāda vērtspapīri un to ISIN kodi, pēc kuriem instrumentu var identificēt neapšaubāmi.

Ja summas ir būtiskas vai plānojat veidot obligāciju portfeli, konsultācija licencētam ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam ir vērts maksas: jautājums par termiņu sadalījumu un likmju risku ir tieši tas, kur pašmācība izmaksā dārgāk nekā padoms. Pakalpojumu sniedzēja licenci pārbaudiet Latvijas Bankas uzraugāmo dalībnieku sarakstā.

Kāda ir valsts parāda nozīme ikdienā

Valsts aizņemšanās izmaksas nosaka, cik liela budžeta daļa aiziet procentu maksājumiem, nevis pakalpojumiem. Tāpēc izsoļu ienesīgums, kredītreitingu izmaiņas un budžeta deficīta prognozes ir savstarpēji saistīti rādītāji, un tos regulāri skaidro Finanšu ministrija un Latvijas Banka.

Privātam ieguldītājam no tā izriet vienkārša orientieru sistēma: valsts vērtspapīru ienesīgums ir atskaites punkts, pret kuru vērtēt citus piedāvājumus. Ja kāds sola ievērojami augstāku ienesīgumu bez skaidra riska paskaidrojuma, atšķirību sedz risks, kas piedāvājumā nav nosaukts.

Avoti