TJG Online
Savienotās Valstis

Teksasas štata iezis un Latvijas dzintars

Īsā atbilde

Teksasas oficiālais štata iezis ir pārakmeņojusies palmas koksne, ko kopā ar zilo topāzu kā štata dārgakmeni apstiprināja 1969. gadā. Latvijā oficiāla „valsts ieža" nav un ar likumu tāds nav noteikts; funkcionāli tuvākais simbols ir dzintars, kas, tāpat kā pārakmeņojusies koksne, patiesībā ir fosilija, nevis minerāls.

Pārakmeņojusies palmas koksne rodas, kad ar silīciju bagāti gruntsūdeņi pakāpeniski aizvieto koksnes audus, saglabājot to iekšējo uzbūvi. Palmām nav gadskārtu kā skujkokiem, toties ir izteikti vadaudu kūlīši, tāpēc nopulētā griezumā redzami raksturīgi punktiņi vai svītriņas. Tieši šis raksts padara materiālu populāru rotaslietās un ļauj to atpazīt.

Teksasas austrumu daļā un blakus esošajā Luiziānā šis materiāls sastopams nogulumos, kas veidojušies laikā, kad reģions bija silta, mitra piekrastes zemiene ar palmu audzēm. Luiziāna to izvēlējusies par savu simbolu tā paša ģeoloģiskā apgabala dēļ, tāpēc abiem štatiem simbols pārklājas.

Latvijas paralēle ir tuvāka, nekā šķiet. Baltijas dzintars nav akmens un nav minerāls: tas ir fosilizēti skujkoku sveķi, kas veidojušies eocēnā, aptuveni pirms četrdesmit miljoniem gadu, un vēlāk ledāju un jūras darbības rezultātā nonākuši mūsu piekrastē. Kā pārakmeņojusies koksne, tā dzintars ir organiskas izcelsmes materiāls, kas ieguvis akmens lomu kultūrā.

Latvijā simbolu jomā ar likumu ir noteikti tikai valsts simboli. Toties mums ir kas tāds, kā ASV štatu simbolu sarakstos nav: juridiski aizsargāti ģeoloģiski dabas pieminekļi. Aizsargājami ir gan atsevišķi dižakmeņi, piemēram, Nīcgales Lielais akmens, gan iežu atsegumi un alas, un to aizsardzību uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Tas nav simbols, tas ir režīms ar reālām sekām.

Praktiskā atšķirība: simbols pret aizsardzības režīmu

Teksasas štata iezis ir goda nosaukums bez juridiskām sekām: to drīkst vākt, pirkt un pārdot. Latvijas aizsargājamais ģeoloģiskais objekts ir otrs gals: tajā aizliegts urbt, skaldīt, atstāt uzrakstus vai ņemt paraugus bez atļaujas, un par bojāšanu paredzēta administratīvā atbildība.

Tāpēc, plānojot ģeoloģisku ekskursiju Latvijā, pirms āmura paņemšanas jāpārbauda, vai atsegums nav aizsargājams objekts vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šo informāciju publicē Dabas aizsardzības pārvalde dabas datu pārvaldības sistēmā.

Kā atšķirt īstu dzintaru no viltojuma

Tūrisma tirdziņos par dzintaru pārdod gan kopālu (jaunus, nepilnīgi fosilizētus sveķus), gan krāsotu plastmasu. Pārbaudes, ko var izdarīt pats: dzintars peld piesātinātā sāls šķīdumā, bet plastmasa un stikls grimst; ultravioletajā gaismā dzintars parasti zilgani fluorescē; uzkarsētas adatas pieskāriens dod priedes sveķu smaržu, nevis asu plastmasas smaku.

Karstās adatas tests bojā virsmu, tāpēc to nedrīkst darīt ar svešu preci bez pārdevēja piekrišanas. Ja runa ir par dārgu gabalu ar ieslēgumiem, vērtējumu sniedz speciālists, piemēram, dabas muzeja vai gemmoloģijas jomas eksperts.

Ar ko to jauc

Pārakmeņojušos koksni bieži sajauc ar parastu akmeni ar rakstu vai ar okamenēto mālu. Tests: pārakmeņojusies koksne saglabā koka struktūru, tātad griezumā redzama regulāra šūnu vai vadaudu uzbūve, nevis nejaušs raibums.

Dzintaru jauc ar minerālu. Vienkāršs atgādinājums: minerāls ir neorganisks kristālisks veidojums ar noteiktu ķīmisko sastāvu; dzintaram nav kristāliskas struktūras, un tas deg. Tāpēc stingrā nozīmē tas ir amorfs organisks materiāls jeb fosilija.

Robežas

Ja dzintara gabalā ir ieslēgumi, tā vērtība var būt zinātniska un tad tas interesē Latvijas Dabas muzeja speciālistus. Jautājumos par dzintara izvešanu vai kultūras vērtību statusu robežgadījumos jāvēršas pie attiecīgās jomas institūcijas, jo daļai priekšmetu var būt izvešanas ierobežojumi.

Avoti