Kas ir tiešā un netiešā valūtas kotēšana?

Katrā valūtas pārī ir divas puses. Pirmā valūta pierakstā ir bāzes valūta, un tās daudzums vienmēr ir viens, bet otrā ir kotējuma valūta, kuras daudzums arī ir cena. Pierakstā EUR/USD ar vērtību, piemēram, 1,08 tas nozīmē, ka par vienu eiro dod 1,08 dolārus. Ja to pašu attiecību apgrieztu otrādi un rakstītu, cik eiro maksā viens dolārs, iegūtu netiešo vai attiecīgi tiešo kotējumu atkarībā no tā, kurā valstī atrodaties. Tieši šis skatpunkta jautājums ir viss jēdziena saturs, un tas ir iemesls, kāpēc terminu tik bieži sajauc.

Starptautiskajā praksē eiro gandrīz vienmēr raksta kā bāzes valūtu, tāpēc eirozonas iedzīvotājam kursi visbiežāk tiek rādīti netiešajā formā. Amerikāņiem tas pats kurss ir tiešais kotējums tikai dažos pāros, jo dolārs pret lielāko daļu valūtu arī ir bāzes valūta. Profesionālajā tirgū šo kārtību nosaka tradīcija, nevis likums, tāpēc svarīgāk par terminu ir vienmēr pārliecināties, kura valūta konkrētajā tabulā ir tā, kuras daudzums ir viens.

Kursu parasti raksta ar četrām zīmēm aiz komata, un mazāko pieņemto soli sauc par punktu. Tirdzniecībā vienmēr ir divas cenas: pirkšanas un pārdošanas kurss, bet starpība starp tām ir pakalpojuma sniedzēja atlīdzība. Tieši šī starpība, nevis atsevišķi norādītā komisija, klientam parasti maksā visvairāk, un tā ir pirmā lieta, ko salīdzināt, izvēloties, kur mainīt naudu vai kur veikt pārrobežu maksājumu.

Latvijā atsauces kursus eiro pret citām valūtām katru darbdienu publicē Eiropas Centrālā banka, un tos pārpublicē arī Latvijas Banka. Šie kursi ir atskaites vērtība, nevis cena, par kādu var nopirkt valūtu: komercbanka vai valūtas maiņas punkts piemēro savu kursu ar uzcenojumu. Grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos ārvalstu valūtā veiktus darījumus pārrēķina eiro pēc publicētā kursa attiecīgajā dienā, un tieši tāpēc uzņēmuma dokumentos kurss atšķiras no bankas izrakstā redzamā.

Ceļotājam praktiski svarīgākais gadījums ir maksājums ar karti ārzemēs. Ja terminālis piedāvā norēķināties eiro vietējās valūtas vietā, tā ir dinamiskā valūtas konvertācija, un konvertāciju veic tirgotāja pakalpojumu sniedzējs ar savu kursu, kas parasti ir neizdevīgāks par jūsu bankas kursu. Praktiskais ieteikums ir vienmēr izvēlēties norēķinu tās valsts valūtā, kurā atrodaties, un ļaut konvertāciju veikt savai bankai.

Ja kurss tiek aprēķināts starp divām valūtām, no kurām neviena nav eiro, to sauc par krusta kursu, un tas tiek atvasināts no abu valūtu kursa pret kopējo trešo valūtu. Šādos pāros uzcenojums parasti ir lielāks, jo faktiski notiek divas konvertācijas. Uzņēmumiem ar regulāriem norēķiniem ārvalstu valūtā ir vērts runāt ar banku par valūtas riska pārvaldīšanas instrumentiem, nevis paļauties uz dienas kursu.