Kas bija ASV 1906. gada Tīrās pārtikas un zāļu likums?

Latvijā pārtikas drošuma pamats nav nacionāls likums, bet tieši piemērojams ES regulējums. Vispārējos principus, tostarp izsekojamību „no lauka līdz galdam” un ražotāja atbildību, nosaka regula par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajiem principiem; marķēšanu, alergēnu norādīšanu un uzturvērtības informāciju nosaka regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Uzraudzību veic Pārtikas un veterinārais dienests, kas pārbauda ražotnes, veikalus un sabiedrisko ēdināšanu un var apturēt darbību. Zāļu jomā par reģistrāciju un uzraudzību atbild Zāļu valsts aģentūra, bet par lielu daļu jauno zāļu vērtēšanu ES mērogā Eiropas Zāļu aģentūra. Ja pircējs pamana problēmu, sūdzību iesniedz PVD, un par bīstamiem produktiem informācija aiziet ES ātrās brīdināšanas sistēmā, kas ļauj izņemt preci no plauktiem visās dalībvalstīs.

1906. gada ASV pieeja bija reaģējoša: pārdod ko gribi, bet, ja marķējums melo, sodīs. ES pieeja ir atļaujoša: pārtikas piedevas, aromatizētāji, jaunās pārtikas veidi un zāles pirms nokļūšanas tirgū ir jānovērtē un jāatļauj, un pierādīšanas pienākums ir ražotājam, ne uzraugam.

Praktiskā sekas patērētājam: Eiropā etiķetē norādītais E numurs nozīmē, ka viela ir izvērtēta un atļauta, nevis ka tā ir „ķīmija”. Uztura bagātinātāji turpretī netiek vērtēti kā zāles, tāpēc tieši tur robeža starp reklāmu un ārstniecisku solījumu tiek pārkāpta visbiežāk.

Jauc trīs lietas: pārtiku, uztura bagātinātājus un zāles. Tests ir apgalvojums uz iepakojuma: ja produkts sola ārstēt vai novērst slimību, tam ir jābūt reģistrētām zālēm ar reģistrācijas numuru, ko var pārbaudīt Zāļu valsts aģentūras reģistrā. Ja tāda numura nav, bet solījums ir, tas pats par sevi ir pārkāpuma pazīme.

Otrs sajaukums: FDA lēmumi Latvijā nav spēkā. Apzīmējums „FDA apstiprināts” reklāmā Latvijas pircējam nedod neko, jo ES tirgū nozīme ir ES vai nacionālajai reģistrācijai.

Šis ir vēsturisks un regulējuma apskats, nevis padoms par konkrētu produktu vai zālēm. Par zāļu lietošanu jārunā ar ārstu vai farmaceitu, un blakusparādības var ziņot Zāļu valsts aģentūrai.

ES regulējums tiek grozīts bieži, jo īpaši marķēšanas un jaunās pārtikas jautājumos, tāpēc aktuālās prasības jāskatās EUR Lex konsolidētajās versijās vai PVD skaidrojumos.