Kā Latvijā kontrolē uzņēmumu apvienošanos?
Īsā atbilde
Uzņēmumu apvienošanos Latvijā vērtē Konkurences padome pēc Konkurences likuma: ja darījuma dalībnieku apgrozījums pārsniedz likumā noteiktos slieksņus, par koncentrāciju iepriekš jāziņo, un darījumu nedrīkst īstenot, kamēr nav saņemta atļauja. Vislielākos darījumus ar Eiropas Savienības mēroga ietekmi vērtē Eiropas Komisija.
Koncentrācija ir plašāks jēdziens nekā apvienošanās. Tā ir gan divu sabiedrību saplūšana, gan izšķirošas ietekmes iegūšana pār citu uzņēmumu, gan kopuzņēmuma izveide, kas pastāvīgi pilda patstāvīgas saimnieciskas vienības funkcijas. Bieži tieši kontroles iegūšana, nopērkot daļu kapitāla ar veto tiesībām pār būtiskiem lēmumiem, ir tas, kas rada ziņošanas pienākumu, lai gan formāli neviena sabiedrība netiek pievienota otrai.
Pienākums ziņot rodas tad, kad dalībnieku apgrozījums Latvijā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Šie skaitļi ir mainīgi, tos nosaka Konkurences likums, un aktuālās vērtības kopā ar aprēķina metodiku publicē Konkurences padome. Aprēķinā ņem vērā visas grupas, nevis tikai pirkumā iesaistīto sabiedrību, un tieši grupas apgrozījuma nepareiza uzskaite ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ziņošanas pienākums tiek palaists garām.
Procedūra ir pakāpeniska. Vispirms sagatavo ziņojumu, kurā apraksta darījumu, tirgus, konkurentus un tirgus daļas; praksē pirms iesniegšanas notiek neformālas pirmsziņošanas sarunas ar iestādi, kas ietaupa laiku. Tad Konkurences padome vērtē darījumu pirmajā posmā un vienkāršās lietās to atļauj. Ja rodas šaubas par konkurences ierobežošanu, tiek uzsākta padziļināta izpēte, un tās rezultāts var būt atļauja ar saistībām, piemēram, pienākumu pārdot daļu aktīvu, vai aizliegums.
Vērtēšanas loģika ir vienmēr viena: vai pēc darījuma pircējs varēs rīkoties neatkarīgi no konkurentiem un klientiem. Tāpēc vispirms definē konkrēto preces un ģeogrāfisko tirgu, tad rēķina tirgus daļas un koncentrācijas līmeni, vērtē šķēršļus ienākšanai tirgū, pircēju spēju mainīt piegādātāju un iespējamo ietekmi uz cenām. Horizontālus darījumus starp tiešiem konkurentiem vērtē stingrāk nekā vertikālus starp piegādātāju un izplatītāju.
Praktiskā rīcības secība pircējam ir šāda. Vēl pirms līguma parakstīšanas novērtējiet, vai apgrozījuma slieksnis ir pārsniegts; ja jā, ielieciet līgumā nosacījumu par atļaujas saņemšanu un reālus termiņus. Savāciet tirgus datus laikus, jo tieši to vākšana aizņem visvairāk laika. Līdz atļaujai turpiniet darboties kā atsevišķi uzņēmumi: nesaskaņojiet cenas, nesadaliet klientus un neapmainieties ar sensitīvu komercinformāciju.
Biežākā un dārgākā kļūda ir darījuma īstenošana pirms atļaujas. Par to iestāde var piemērot naudas sodu, un sods tiek aprēķināts no apgrozījuma, nevis kā fiksēta summa. Otra kļūda ir uzskatīt, ka mazs darījums nevienu neinteresē: pat zem sliekšņa esoši darījumi var nonākt uzmanības lokā, ja tirgus ir koncentrēts, un atsevišķos gadījumos iestāde var pieprasīt ziņojumu. Atsevišķa un bieži aizmirsta tēma ir informācijas apmaiņa pārbaudes laikā. Pirms darījuma noslēgšanas pircējs vēlas redzēt mērķa uzņēmuma cenas, klientu līgumus un rentabilitātes datus, taču, ja puses ir konkurenti, šāda apmaiņa pati par sevi var būt aizliegta vienošanās. Praksē to risina ar tā saukto tīro komandu, proti, ierobežotu personu loku vai ārēju konsultantu, kas redz datus apkopotā veidā, un ar rakstisku konfidencialitātes kārtību.
Kad lieta nonāk Eiropas Komisijā
Ja darījuma dalībnieku apgrozījums pārsniedz Eiropas Savienības apvienošanās regulā noteiktos apmērus, koncentrāciju vērtē Eiropas Komisija, un dalībvalstu iestādes to vairs nedara atsevišķi. Šo principu sauc par vienas pieturas aģentūru, un tā jēga ir novērst vienlaicīgas procedūras vairākās valstīs.
Praksē tas nozīmē, ka starptautiskā darījumā vispirms jānoskaidro, kurā jurisdikcijā vispār jāziņo, un tikai pēc tam jāsagatavo dokumenti. Iespējama arī lietas nodošana no Eiropas Komisijas dalībvalstij vai otrādi, ja ietekme koncentrējas vienā tirgū.
Kad advokāts ir obligāti vērts naudas
Konkurences tiesību speciālists ir jāpiesaista jau pirms darījuma struktūras izvēles, nevis pēc līguma parakstīšanas. Viņa darbs ir noteikt, vai vispār ir jāziņo, sagatavot tirgus analīzi un vest sarunas ar iestādi par iespējamām saistībām. Šī ir tieši tā joma, kur kļūdas cena mērāma procentos no apgrozījuma.
Uzņēmumam pašam jāsaprot vismaz divas lietas: koncentrācijas kontrole ir atsevišķa no komercdarījuma juridiskās puses, un Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Konkurences padome publicē savus lēmumus, un līdzīgu darījumu lēmumu izlasīšana pirms procesa dod reālu priekšstatu par gaidāmajiem jautājumiem.