Bailes no aizrīšanās, kas pazīstamas arī kā pnigofobija, ir samērā izplatīta fobija. Daži var baidīties no aizrīšanās panikas lēkmes laikā, jo šo epizožu laikā bieži rodas sasprindzinājums kaklā vai krūtīs, vai arī viņiem var būt vispārējas bailes tikt aizrīšanās vai nosmakšanas. Precīzu saslimušo skaitu ir grūti noteikt, taču tas ir plaši izplatīts.
Dažreiz bailes no aizrīšanās rodas kopā ar citām bailēm, piemēram, bailēm no mazām telpām vai klaustrofobijas. Citreiz bailes no aizrīšanās vai nosmakšanas rodas tādēļ, ka iepriekš esat gandrīz aizrijies, aizrīšanās ar pārtiku vai uzbrukuma dēļ. Tomēr citreiz bailes no aizrīšanās rodas aizrīšanās sajūtu dēļ, ko daudzi cilvēki izjūt panikas lēkmes vai trauksmes epizodes laikā. Tā kā panikas un trauksmes traucējumi ir visizplatītākais garīgo slimību veids, bailes no aizrīšanās zināmā mērā, iespējams, rodas biežāk, nekā eksperti saprot.
Tiem, kuri ir pieredzējuši aizrīšanos, var būt visgrūtāk ar savām bailēm, jo viņi parasti atceras sajūtas, ko rada nespēja elpot ļoti skaidri. Ja cietējs aizrījās no cita rokām, viņa bailes var pavadīt neuzticēšanās cilvēkiem un sabiedrībai, kas var izraisīt ārstēšanas kavēšanos. Šo apstākļu izraisītās bailes no aizrīšanās bieži vien pavada citas bailes un nemiers, jo persona ne tikai saskaras ar fobiju, bet arī samierinās ar pagātnes vardarbību.
Ir vairākas iespējamās ārstēšanas iespējas, kas var palīdzēt mazināt bailes no aizrīšanās. Parasti ir nepieciešama terapija ar apmācītu konsultantu, jo viņš vai viņa var nodrošināt pārvarēšanas mehānismus panikas baiļu gadījumā un pat sniegt ieskatu par to, kas varētu būt izraisījis fobiju. Var izmantot arī kognitīvās uzvedības terapiju. Tas ir tad, kad pacients apzināti piedzīvo vai vizualizē biedējošu notikumu, lai laika gaitā mazinātu tā ietekmi.
Citas metodes, kas var palīdzēt ārstēt bailes no aizrīšanās, ir recepšu antidepresanti, hipnoterapija vai akupunktūra. Daži vitamīni un minerālvielas, kā arī uztura iespējas var arī palīdzēt novērst simptomus. Vingrošana ir vēl viena laba iespēja, jo tā palīdz “labi justies” endorfīnu un hormonu izdalīšanos asinīs, kas abi palīdz cīnīties ar trauksmes sajūtu.
Ja bailes no aizrīšanās pavada panikas lēkmes, depresija vai pašnāvības domas un tieksmes, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Trauksmes traucējumi un fobijas var būt no viegliem līdz ļoti smagiem, un dažiem pacientiem ir novājinošas traucējumu formas, kas var ietekmēt visus viņu dzīves aspektus. Šiem cilvēkiem var būt nepieciešama plaša terapija, dažādas zāles un ilgstošas konsultācijas, lai pārvarētu savas fobijas.