Vai dzīvesvietas maiņa var mazināt migrēnas lēkmes?

Īsā atbilde

Nav pierādījumu, ka pastāvētu kāda pilsēta vai valsts, kurā migrēna neatgriežas, tāpēc saraksti ar „labākajām dzīvesvietām migrēnas slimniekiem“ ir uzskatāmi par mārketinga materiālu, nevis medicīnisku ieteikumu. Vide var ietekmēt lēkmju biežumu, taču izšķiroša ir individuālo izraisītāju apzināšana un ārstēšana kopā ar ārstu.

Migrēna ir neiroloģiska slimība, nevis parastas galvassāpes. Tās pamatā ir smadzeņu paaugstināta jutība pret stimuliem, un lēkme parasti attīstās vairākos posmos: priekšvēstneši, dažkārt aura, pati sāpju fāze un atgūšanās periods. Tieši šī jutība ir iemesls, kāpēc slimību nevar atstāt aiz muguras, pārvācoties uz citu vietu. Vides faktori darbojas kā palaidēji cilvēkam, kuram nosliece jau pastāv, nevis kā slimības cēlonis.

Biežāk minētie vides izraisītāji ir straujas atmosfēras spiediena izmaiņas, spilgta vai mirgojoša gaisma, stiprs karstums, sauss iekštelpu gaiss, spēcīgas smaržas, troksnis un augsts gaisa piesārņojuma vai ziedputekšņu līmenis. Tomēr pētījumi rāda, ka šo faktoru ietekme ir ļoti individuāla, turklāt vājāka nekā tādiem ikdienas faktoriem kā neregulārs miegs, izlaistas ēdienreizes, dehidratācija, stress un tā atslābums brīvdienās, hormonālās svārstības un pārmērīga pretsāpju līdzekļu lietošana. Pēdējais ir īpaši nozīmīgs, jo regulāra medikamentu lietošana pati var izraisīt hroniskas galvassāpes.

Latvijas klimats nozīmē samērā biežas laikapstākļu maiņas, garas tumšās ziemas un lielas dienasgaismas ilguma svārstības gada laikā, tāpēc cilvēki mēdz saistīt lēkmes ar rudens ciklonu sēriju vai pavasara pārmaiņām. Pat ja šāda saistība konkrētam cilvēkam pastāv, tā nenozīmē, ka pārcelšanās uz stabilāka klimata reģionu atrisinās problēmu, jo līdzi pārceļas arī miega režīms, darba slodze un ieradumi. Turklāt pārvākšanās pati par sevi ir stress, kas īstermiņā lēkmes parasti pastiprina.

Praktiski izdevīgāk ir strādāt ar to, ko var kontrolēt. Noder galvassāpju dienasgrāmata, kurā vismaz divus mēnešus atzīmē lēkmes sākumu un ilgumu, miega stundas, ēdienreizes, menstruālā cikla dienu, lietotos medikamentus un laikapstākļus. Šādi dati ļauj ārstam atšķirt patiesus izraisītājus no sakritībām un izlemt, vai pietiek ar lēkmju ārstēšanu, vai ir nepieciešama profilaktiska terapija.

Ja vide tiešām šķiet nozīmīga, ir daudz lētāki soļi nekā pārcelšanās. Mājās var samazināt spilgtu un mirgojošu gaismu, izmantot aizkarus un siltumnoturīgas žalūzijas, uzturēt vēsāku guļamistabu un stabilu mitrumu apkures sezonā, mazināt spēcīgas smaržas un troksni. Darbā palīdz pārtraukumi no ekrāna, ekrāna spilgtuma un kontrasta pielāgošana, kā arī vienādi ēdienreižu un miega laiki arī brīvdienās. Šīs izmaiņas var izmēģināt dažu nedēļu laikā un dienasgrāmatā redzēt, vai tās kaut ko maina.

Biežākā kļūda ir meklēt vienu ārējo vaininieku. Praksē lēkmi parasti izraisa vairāku faktoru sakritība, piemēram, īss miegs kopā ar izlaistām pusdienām un spiediena kritumu. Otra kļūda ir arvien biežāk lietot pretsāpju līdzekļus: ja tos lieto vairākas dienas nedēļā, galvassāpes var kļūt biežākas tieši medikamentu dēļ, un šo apburto loku pārtraukt var tikai kopā ar ārstu.

Kad jāvēršas pie ārsta

Latvijā ceļš sākas pie ģimenes ārsta, kurš izvērtē sūdzības un vajadzības gadījumā izraksta nosūtījumu pie neirologa. Steidzami jāmeklē palīdzība, ja galvassāpes sākas pēkšņi un ir ārkārtīgi stipras, ja tās pavada drudzis un kakla stīvums, apziņas traucējumi, runas vai kustību traucējumi, ja sāpes parādījušās pēc galvas traumas vai ja to raksturs ir krasi mainījies.

Ārstēšanā izmanto gan lēkmju pārtraukšanas līdzekļus, gan profilaktiskus medikamentus, un to izvēle ir atkarīga no lēkmju biežuma, blakusslimībām un citām lietotajām zālēm. Pašārstēšanās ar arvien lielākām pretsāpju līdzekļu devām ir tipiska kļūda. Šis raksts ir vispārīga informācija un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Ko sagatavot vizītei

Vizīte ir daudz lietderīgāka, ja līdzi ir dienasgrāmata ar lēkmju skaitu mēnesī, to ilgumu, pavadošajiem simptomiem un visu lietoto medikamentu sarakstu ar devām, tostarp bezrecepšu līdzekļiem un uztura bagātinātājiem.

Noderīgi ir arī atbildēt sev uz trim jautājumiem pirms vizītes: cik dienas mēnesī sāpju dēļ nevarat pilnvērtīgi strādāt, cik bieži lietojat pretsāpju līdzekļus un kas parasti notiek dienu pirms lēkmes. Tieši šīs atbildes ārstam palīdz izlemt par profilaktisku terapiju.

Īsā atbilde

Kad jāvēršas pie ārsta

Ko sagatavot vizītei

Avoti

Saistītie jautājumi