TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Vai ir kādas bezrecepšu antibiotikas?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nē. Latvijā un pārējā Eiropas Savienībā antibakteriālās zāles ir recepšu zāles, un aptieka tās izsniedz tikai pēc ārsta izrakstītas receptes. Bez receptes pieejami ir antiseptiķi un simptomus mazinoši līdzekļi, kas nav antibiotikas.

Zāļu izsniegšanas kārtību nosaka reģistrācijas dokumenti: katrām zālēm ir noteikts, vai tās ir recepšu vai bezrecepšu zāles. Antibakteriālajiem līdzekļiem šis statuss ir saistīts ar to, ka nepareiza izvēle, deva vai kursa ilgums rada tiešu kaitējumu. Konkrēto zāļu statusu ikviens var pārbaudīt Zāļu valsts aģentūras uzturētajā zāļu reģistrā, kur pieejamas arī zāļu lietošanas instrukcijas latviešu valodā.

Galvenais iemesls ierobežojumam ir mikroorganismu rezistence. Jo biežāk un nepamatotāk antibiotikas lieto, jo vairāk izdzīvo baktērijas, kuras pret tām ir izturīgas, un tad reiz iedarbīgas zāles pārstāj darboties visai sabiedrībai, ne tikai konkrētajam cilvēkam. Otrs iemesls ir individuāls: nepareizi izvēlēta antibiotika neizārstē infekciju, bet var aizkavēt diagnozi, izraisīt alerģiju, zarnu mikrofloras traucējumus un mijiedarboties ar citiem medikamentiem, tostarp samazināt hormonālās kontracepcijas iedarbīgumu.

Bieži pieņem, ka bezrecepšu līdzeklis ar antibakteriālu iedarbību ir „vāja antibiotika". Tā nav taisnība. Aptiekā bez receptes pieejamie kakla aerosoli, skalojamie šķīdumi un ādas un brūču kopšanas līdzekļi parasti satur antiseptiķus, piemēram, hlorheksidīnu, povidona jodu vai benzidamīnu. Antiseptiķis iedarbojas virspusēji uz vietas, tas neuzsūcas asinīs tā, lai ārstētu iekšēju infekciju, un tam nav tādas pašas rezistences problēmas. Tāpat antibiotikas nav pretsēnīšu, pretvīrusu un pretparazitārie līdzekļi, un tās nedarbojas pret vīrusiem, tātad neārstē parastu saaukstēšanos, gripu vai vīrusu izraisītu iekaisušu kaklu.

Ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju, pareizais ceļš ir sazināties ar ģimenes ārstu, kurš var izvērtēt simptomus, nepieciešamības gadījumā nozīmēt analīzes un izrakstīt e-recepti, kas pieejama jebkurā aptiekā. Ārpus ģimenes ārsta darba laika darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, bet smagos gadījumos jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai uz 113. Mājās palikušās antibiotikas no iepriekšējas slimošanas lietot nedrīkst, tāpat kā pasūtīt tās internetā vai vest no ārvalstīm: šādu zāļu izcelsme un sastāvs nav pārbaudāms, un tas ir arī normatīvo aktu pārkāpums.

Vēl viena izplatīta kļūda ir prasīt antibiotikas, lai slimība pārietu ātrāk. Vīrusu infekcijas gadījumā tas nenotiek, bet blakusparādības paliek. Ja ārsts antibiotikas neizraksta, tas parasti nozīmē, ka tās nepalīdzētu; noderīgāk ir pajautāt, kādas pazīmes liecinātu par stāvokļa pasliktināšanos un kad jāatgriežas. Neizlietotās zāles neglabājiet mājas aptieciņā un neizmetiet atkritumos vai kanalizācijā: tās bez maksas pieņem aptiekas, kurām ir pienākums nodrošināt nederīgo zāļu savākšanu.

Kā pareizi lietot ārsta izrakstītas antibiotikas

Kurss jāpabeidz tā, kā norādījis ārsts, ievērojot devu intervālus un instrukcijā minētos ēšanas nosacījumus. Uzlabošanās pēc dažām dienām nenozīmē, ka infekcija ir likvidēta, un patvaļīga pārtraukšana veicina rezistenci. Ja deva ir aizmirsta, rīkojieties tā, kā norādīts lietošanas instrukcijā, nevis lietojiet dubultu devu.

Par blakusparādībām, piemēram, izsitumiem, elpas trūkumu vai smagu caureju, nekavējoties jāziņo ārstam. Par novērotajām blakusparādībām var ziņot arī Zāļu valsts aģentūrai, kas uztur ziņojumu sistēmu, un to var izdarīt arī pats pacients.

Kad nepieciešama ārsta konsultācija

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja ir augsts drudzis vairākas dienas, apgrūtināta elpošana, stipras sāpes, strauja stāvokļa pasliktināšanās, izsitumi kopā ar drudzi vai ja simptomi ir mazam bērnam, grūtniecei vai cilvēkam ar hroniskām slimībām un imūnsistēmas nomākumu.

Šis teksts ir vispārīgs skaidrojums par zāļu izsniegšanas kārtību, nevis ārstēšanas ieteikums. Par to, vai konkrētā gadījumā antibiotikas ir nepieciešamas, var izlemt tikai ārsts. Ja šķiet, ka aptieka atsakās izsniegt zāles nepamatoti, skaidrojumu par izsniegšanas kārtību sniedz Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija. Ceļojot noder vēl viens praktisks padoms: ja lietojat antibiotikas hroniskas slimības dēļ vai jums bijusi smaga alerģija pret kādu no tām, uzrakstiet zāļu nosaukumu un reakcijas aprakstu telefonā vai uz kartītes maciņā, jo ārkārtas situācijā to neviens cits nezinās.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Medicīna un ārstēšana Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti