Vai Latvijā uzkrātā pensija ir obligāti jāizņem noteiktā vecumā?

Latvijas pensiju sistēmai ir trīs līmeņi. Pirmais ir valsts obligātā nefondētā shēma, kurā strādājošo iemaksas finansē esošo pensionāru pensijas un kurā cilvēkam veidojas uzskaitīts pensijas kapitāls. Otrais ir valsts fondēto pensiju shēma, kurā daļa sociālo iemaksu tiek ieguldīta izvēlētā pensiju plānā. Trešais ir brīvprātīgs privātais pensiju fonds, kurā cilvēks vai viņa darba devējs veic iemaksas pēc saviem ieskatiem.

Pirmā un otrā līmeņa uzkrājums nav pieejams atsevišķi un pirms laika. Vecuma pensiju piešķir pēc iesnieguma, kad sasniegts pensionēšanās vecums un ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs; pensionēšanās vecums Latvijā ir pakāpeniski paaugstināts, tāpēc konkrētais vecums jāskatās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicētajā informācijā. Piesakoties pensijai, otrā līmeņa dalībnieks izvēlas, vai uzkrāto kapitālu pievienot pirmā līmeņa pensijas kapitālam, vai par to iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi apdrošināšanas sabiedrībā.

Šī izvēle ir viens no retajiem neatgriezeniskajiem lēmumiem visā sistēmā, tāpēc to ir vērts izdarīt apzināti. Abos variantos maksājums ir mūža garumā, bet atšķiras pārmantojamība, indeksācijas kārtība un tas, kura institūcija turpmāk maksā. Piedāvājumus polisēm var salīdzināt vairākās apdrošināšanas sabiedrībās, un salīdzināt vajag vienādos nosacījumos, proti, vienādu garantēto periodu un vienādu izmaksas biežumu. Steiga šeit ir dārga: lēmums, kas pieņemts vienā apmeklējumā, ietekmē ienākumus visu atlikušo mūžu.

Trešais līmenis darbojas elastīgāk. Uzkrājums pieder pašam cilvēkam, un to var sākt saņemt no pensiju plānā noteiktā vecuma, kas nedrīkst būt zemāks par normatīvajos aktos noteikto robežu. Izmaksu var saņemt vienā reizē vai pa daļām, un uzkrājuma neizņemšana netiek sodīta: nauda var palikt ieguldīta arī tad, ja cilvēks turpina strādāt. Tieši ar to Latvijas sistēma atšķiras no ASV modeļa, kur nokavēta obligātā izmaksa rada nodokļu sankcijas.

Nodokļu puse jāskata atsevišķi. Iemaksas privātajā pensiju fondā noteiktās robežās var iekļaut attaisnotajos izdevumos un daļu nodokļa atgūt ar gada ienākumu deklarāciju, savukārt izmaksām piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Robežas un likmes mainās, tāpēc aktuālā informācija jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienestā. Svarīgi zināt arī to, ka otrā līmeņa uzkrājumu noteiktos gadījumos var novēlēt mantiniekam vai citai personai, un šī izvēle ir jāizdara dzīves laikā, jo vēlāk to izdarīt nevarēs neviens cits.

Biežākā kļūda ir nedarīt neko. Cilvēks bieži nezina, kurā otrā līmeņa plānā viņš atrodas, jo plāns tika piešķirts automātiski, un nekad nav pārbaudījis ne tā stratēģiju, ne komisijas maksas. Otra kļūda ir mainīt plānu uz konservatīvu tirgus krituma laikā un tā fiksēt zaudējumu. Trešā ir pieņemt, ka trešā līmeņa uzkrājums aizstās valsts pensiju: tā apmērs ir atkarīgs tikai no iemaksām un ienesīguma, un neliela ikmēneša summa, kas sākta piecus gadus pirms pensijas, būtisku atšķirību nedod.