Kā Latvijā uzkrāt naudu bērna izglītībai?

Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums ir piesaistīts nevis uzkrājuma mērķim, bet gan diviem konkrētiem izdevumu veidiem. Pirmkārt, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas prēmijas: likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, cik liela daļa no gada apliekamā ienākuma tiek ņemta vērā un kāds ir minimālais apdrošināšanas līguma termiņš, lai atvieglojums pienāktos. Otrkārt, faktiskie izglītības izdevumi, piemēram, mācību maksa akreditētā programmā: tos deklarē kā attaisnotos izdevumus par sevi un par ģimenes locekļiem.

Abos gadījumos atgūst nevis izdevumu, bet gan tam atbilstošo nodokļa daļu, un atgūt var tikai tik, cik gada laikā nodokļos samaksāts. Deklarāciju iesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un neizmantoto izglītības izdevumu daļu var attiecināt uz nākamajiem gadiem likumā noteiktajā termiņā. Aktuālos limitus un termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tie mainās, tāpēc konkrēti skaitļi jāskatās VID mājaslapā, nevis vecos rakstos.

Visbiežāk cilvēki noslēdz uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu tikai nodokļa atmaksas dēļ, neizlasot izmaksu struktūru. Šādos līgumos sākuma gados liela daļa iemaksas aiziet komisijās un riska daļā, un atkāpšanās vērtība pirmajos gados ir krietni mazāka par iemaksāto. Ja līgumu lauž pirms likumā noteiktā minimālā termiņa, zūd arī nodokļu atvieglojuma pamats un jau atgūtais nodoklis var būt jāatmaksā.

Lēmuma pārbaude ir vienkārša: palūdz apdrošinātājam rakstisku tabulu ar atkāpšanās vērtību katram gadam un ar visām komisijām procentos. Ja to nesniedz saprotamā veidā, produkts nav piemērots ilgtermiņa uzkrājumam bērnam.

Pensiju trešais līmenis nav izglītības uzkrājums. Tam ir līdzīgs nodokļu atvieglojums, tāpēc daudzi domā, ka to varēs izņemt studijām, taču izmaksu var saņemt tikai no likumā noteiktā vecuma. Tests: ja produkta izmaksas nosacījums ir vecums, nevis tavs mērķis, tas ir pensijas, nevis izglītības instruments.

Otra sajaukšana ir studiju kredīts un studējošā kredīts. Pirmais sedz mācību maksu, otrais ir ikmēneša iztikai. Latvijā tos izsniedz bankas ar valsts galvojumu, ko nodrošina Altum, un galvojums nozīmē, ka students parasti iztiek bez privāta galvotāja. Tas ir svarīgs plānošanas fakts: uzkrājumam nav jāsedz viss, jo daļu var segt kredīts ar valsts galvojumu vai valsts finansēta studiju vieta.

Tad uzkrājuma valūta un pieejamība kļūst svarīgāka par ienesīgumu. Studijas eirozonā šo problēmu neradīs, bet studijas Lielbritānijā, Skandināvijā ārpus eirozonas vai ASV nozīmē valūtas risku un pārvedumu izmaksas. Praktisks risinājums ir daļu uzkrājuma pēdējos gados pirms studijām pārcelt uz mērķa valūtu, nevis to darīt vienā dienā pašā sākumā.

Jāņem vērā arī tas, ka ES dalībvalstīs Latvijas studentam mācību maksa parasti ir vietējā līmenī, kamēr ārpus ES tā var būt vairākkārt lielāka. Tas maina vajadzīgo summu vairāk nekā jebkura ieguldījumu stratēģija.

Šis ir mehānikas apraksts, nevis ieteikums konkrētam cilvēkam. Piemērotā proporcija starp noguldījumu un ieguldījumiem atkarīga no termiņa, ienākumu stabilitātes, esošajiem kredītiem un no tā, vai ir izveidota drošības rezerve trim līdz sešiem mēnešiem; bez šādas rezerves ilgtermiņa uzkrājums parasti tiek izjaukts pirmajā krīzē.

Ja runa ir par lielākām summām, mantojuma plānošanu vai īpašumu bērnam, ir vērts runāt ar licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un ar zvērinātu notāru vai juristu. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju licences un brīdinājumus par nelicencētiem piedāvājumiem publicē Latvijas Banka.