Vai Latvijā var atteikties no darba negadījumu apdrošināšanas?

Jautājums parasti nāk no ASV prakses: vairākos štatos noteiktas personu grupas, piemēram, uzņēmuma īpašnieki vai atsevišķi apakšuzņēmēji, var parakstīt atteikšanos no darba ņēmēju kompensācijas sistēmas. Latvijā šāda dokumenta nav, un, ja kāds to parakstītu, tas nebūtu juridiski saistošs. Sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbinieku ir darba devēja pienākums, un tās sedz arī risku, ka cilvēks cieš nelaimes gadījumā darbā vai saslimst ar arodslimību. Ja darba devējs iemaksas nav veicis, tas neizslēdz darbinieka tiesības uz atlīdzību, taču pieteikuma izskatīšana kļūst garāka, jo iestādei papildus jāpārbauda nodarbinātības fakts.

Notikuma gadījumā darbojas noteikta kārtība, un tā ir jāievēro secīgi. Par nelaimes gadījumu darbā nekavējoties jāziņo darba devējam, kurš organizē izmeklēšanu un sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā; smagos un letālos gadījumos izmeklēšanā iesaistās Valsts darba inspekcija. Ārstniecības iestāde izsniedz atzinumu par veselības traucējumu smaguma pakāpi, un tieši šis atzinums nosaka, pēc kādas kārtības notikums tiek izmeklēts. Pamatojoties uz aktu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir maksājumus: slimības pabalstu par darbnespējas laiku, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja tas ir ilgstošs, kā arī atlīdzību apgādībā bijušajām personām, ja darbinieks gājis bojā.

Arodslimības ceļš ir citāds, un tieši te visbiežāk zaudē laiku. Arodslimību nediagnosticē ģimenes ārsts: viņš nosūta pacientu pie arodslimību ārsta, kurš izvērtē darba vides riska faktorus un darba stāžu attiecīgajos apstākļos. Saistību starp slimību un darbu apstiprina ārstu komisija, un tikai pēc tam var pieteikties uz apdrošināšanas atlīdzību. Tāpēc jau iepriekš ir vērts saglabāt darba līgumus, amatu aprakstus un darba vides riska novērtējumu izrakstus, jo pēc uzņēmuma likvidācijas šos dokumentus atrast ir grūti.

Šo sistēmu bieži jauc ar brīvprātīgo nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ko darba devējs iegādājas kā papildu labumu, vai ar veselības apdrošināšanas polisi. Šīs polises ir līgumiskas: tām ir izņēmumi, atlīdzības limiti un darbības termiņš, un darba devējs tās var neatjaunot. Valsts sociālā apdrošināšana turpretī izriet no likuma un darbojas neatkarīgi no darba devēja gribas. Abas var pastāvēt vienlaikus, un privātā polise valsts atlīdzību nesamazina, tāpēc pieteikums jāiesniedz abās vietās.

Atsevišķi jāvērtē pašnodarbinātie un uzņēmuma līguma izpildītāji. Ja cilvēks strādā uz pakalpojuma līguma pamata, viņš pats kārto iemaksas, un apdrošināšanas segums pret nelaimes gadījumiem darbā var atšķirties no tā, kas paredzēts darbiniekam. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai līguma forma atbilstu faktiskajām attiecībām: ja pastāv pakļautība darba devēja rīkojumiem, noteikts darba laiks un darba vieta, pēc būtības runa ir par darba tiesiskajām attiecībām neatkarīgi no līguma nosaukuma. Šo neatbilstību var konstatēt Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests, un sekas ir gan nodokļu, gan sociālās apdrošināšanas jomā.