Vai Latvijā var iegādāties medicīniskās kaņepes?

Kanabidiols pats par sevi nav tas pats, kas tetrahidrokanabinols, un daudzus produktus pārdod, atsaucoties uz to. Problēma ir citur: Eiropas Savienībā kanabidiola ekstrakti pārtikas un uztura bagātinātāju sastāvā ir jauns pārtikas produkts, kuram nepieciešama atļauja, un tāpēc lielākā daļa piedāvāto uztura bagātinātāju ar kanabidiolu tiek tirgoti bez atbilstoša tiesiskā pamata. Tieši tāpēc tos bieži noformē kā kosmētikas līdzekļus vai kā kolekcionēšanas priekšmetus.

Otra problēma ir apgalvojumi. Ja produkts tiek piedāvāts kā līdzeklis slimības ārstēšanai vai novēršanai, tās pēc būtības ir zāles, un tādā gadījumā tam ir vajadzīga reģistrācija. Veselības apgalvojumi uz pārtikas ir atsevišķi regulēti un lielākoties aizliegti bez atļaujas.

Kur sūdzēties, ir atkarīgs no produkta veida: par pārtiku un uztura bagātinātājiem atbild Pārtikas un veterinārais dienests, par zālēm Zāļu valsts aģentūra, par kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzību Veselības inspekcija. Ja pircējs nezina, kurā kategorijā produkts ietilpst, tas pats par sevi ir brīdinājuma zīme.

Šī ir kļūda, kas maksā visdārgāk. Vairākās Eiropas Savienības valstīs medicīniskās kaņepes ir legālas, un pacients pieņem, ka ārsta izsniegts dokuments viņu pasargā arī citur. Nepasargā. Kontrolējamo vielu sarakstus nosaka katra valsts, un Šengenas kārtība par ārstam izrakstītu kontrolējamu zāļu pārvešanu attiecas uz zālēm, kuru aprite galamērķa valstī ir atļauta.

Praktiskais tests ir viens: ja viela Latvijā ir pirmajā sarakstā, tās ievešana ir pārkāpums neatkarīgi no tā, kas rakstīts ārzemju receptē vai apliecībā. Ja nepieciešams ceļot ar citām stingri kontrolējamām zālēm, piemēram, spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem, par nepieciešamajiem dokumentiem iepriekš jāinteresējas Zāļu valsts aģentūrā un galamērķa valsts atbildīgajā iestādē.

Latvijā rūpniecisko kaņepju audzēšana ir likumīga lauksaimnieciska darbība ar noteiktiem nosacījumiem: drīkst audzēt tikai Eiropas Savienības šķirņu sarakstā iekļautas šķirnes ar zemu tetrahidrokanabinola saturu, un sējumi jādeklarē Lauku atbalsta dienestam. Kaņepju sēklas, sēklu eļļa un proteīns ir parasta pārtika, ko veikalā pērk bez jebkādiem ierobežojumiem.

Atšķirību nenosaka izskats vai smarža, bet šķirne un aktīvās vielas saturs, un to konstatē tikai laboratorija. Tāpēc pašu audzēta vai no nezināma avota iegūta auga gadījumā atsaukšanās uz to, ka „tā ir rūpnieciskā kaņepe“, neko neizšķir.

Sākumpunkts ir ģimenes ārsts un nosūtījums pie attiecīgā speciālista: neirologa, onkologa, reimatologa vai sāpju ārstēšanas speciālista. Hronisku sāpju un spasticitātes gadījumā Latvijā ir pieejamas dažādas terapijas iespējas, tostarp stingri kontrolējamas zāles otrajā un trešajā sarakstā, kuras ārsts drīkst izrakstīt. Paliatīvās aprūpes pacientiem sāpju kontrole ir atsevišķa un labi izstrādāta joma.

Zāļu kompensācijas jautājumus, tostarp to, kuras zāles konkrētai diagnozei tiek apmaksātas un kādā apmērā, administrē Nacionālais veselības dienests, kas uztur kompensējamo zāļu sarakstu. Individuālas kompensācijas iespēja pastāv atsevišķos gadījumos, bet to pieprasa ārstējošais ārsts, nevis pats pacients.

Šis raksts apraksta tiesisko un administratīvo ietvaru, nevis sniedz medicīnisku padomu. Jebkura terapijas izvēle ir jāizrunā ar ārstējošo ārstu, un pašārstēšanās ar neskaidras izcelsmes vielām ir riskanta gan veselībai, gan juridiski. Regulējums šajā jomā Eiropā pēdējos gados mainās, tāpēc aktuālais stāvoklis vienmēr jāpārbauda Veselības ministrijas un Zāļu valsts aģentūras publicētajā informācijā.