TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kā Latvijā saņemt ilgstošu aprūpi senioram?

Īsā atbilde

Ilgstošu aprūpi cilvēkam, kurš vairs nespēj sevi aprūpēt, Latvijā organizē pašvaldības sociālais dienests, un tas ir pirmais, kur jāvēršas. Atsevišķas aprūpes apdrošināšanas polises šeit nav: pakalpojumu piešķir pēc vajadzību izvērtējuma, un daļu no izmaksām sedz pats cilvēks no saviem ienākumiem.

Sistēma ir veidota pēc principa no vieglākā uz smagāko. Vispirms tiek vērtēts, vai cilvēks var palikt mājās ar atbalstu: aprūpe mājās, pārtikas piegāde, drošības poga, higiēnas palīdzība, dienas aprūpes centrs. Tikai tad, ja mājās palikt vairs nav droši, tiek lemts par ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Šī secība nav birokrātisks šķērslis, bet apzināta politika, jo dzīve pierastā vidē parasti dod labāku iznākumu.

Process sākas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā pēc deklarētās dzīvesvietas. Pievieno ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un informāciju par ienākumiem. Pēc tam sociālais darbinieks veic izvērtējumu, dodoties arī uz dzīvesvietu, un nosaka, kāds pakalpojums atbilst vajadzībām. Lēmums tiek noformēts rakstveidā, un to var apstrīdēt, ja šķiet nepamatots.

Samaksas modelis pārsteidz visbiežāk. Ilgstošas aprūpes pakalpojums nav pilnībā bezmaksas: galvenokārt to sedz pats klients no saviem ienākumiem, proti, pensijas vai pabalsta, un tikai atlikušo starpību līdz pakalpojuma cenai piemaksā pašvaldība. Daļa ienākumu obligāti paliek pašam cilvēkam personīgiem izdevumiem. Precīzās proporcijas nosaka Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības saistošie noteikumi, tāpēc tās jāpārbauda savā pašvaldībā.

Otrs pārsteigums ir apgādnieku loma. Civillikums paredz bērnu pienākumu uzturēt savus vecākus, tāpēc pašvaldība var vērtēt arī pieaugušo bērnu iespējas piedalīties samaksā. Praksē tas nozīmē, ka radiniekiem var lūgt sniegt ziņas par ienākumiem. Šo jautājumu ir vērts noskaidrot iepriekš, nevis uzzināt tad, kad vecāks jau ievietots aprūpes centrā.

Daļu pakalpojumu finansē valsts, nevis pašvaldība. Valsts sociālās aprūpes centri uzņem noteiktas iedzīvotāju grupas, piemēram, pilngadīgas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Arī uz šiem pakalpojumiem ceļš ved caur pašvaldības sociālo dienestu, kas sagatavo dokumentus, un rindas ir reāls faktors, ar kuru jārēķinās.

Atsevišķi jānošķir medicīniskā aprūpe. Mājas aprūpi pēc ārsta nosūtījuma, paliatīvo aprūpi un medicīniskās manipulācijas apmaksā veselības aprūpes sistēma ar Nacionālā veselības dienesta starpniecību, nevis sociālais dienests. Praksē vienam cilvēkam bieži ir vajadzīgi abi: sociālā aprūpe ikdienas vajadzībām un medicīniskā aprūpe ārstēšanai. Iesniegumi jāiesniedz katrā sistēmā atsevišķi.

Ko nokārtot, kamēr cilvēks vēl var pats izlemt

Vissvarīgākais dokuments, par kuru atceras par vēlu, ir nākotnes pilnvarojums. Tas ir pie zvērināta notāra slēgts pilnvarojums, kurš stājas spēkā tad, ja cilvēks pats vairs nespēj saprast savas darbības nozīmi, un ļauj uzticamai personai kārtot viņa lietas. Nākotnes pilnvarojumus reģistrē attiecīgā reģistrā, un tas ir būtiski lētāk un ātrāk nekā vēlāka tiesvedība.

Ja šāda pilnvarojuma nav un cilvēks vairs nav spējīgs rīkoties, radiniekiem atliek vērsties tiesā ar pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu. Tā ir gara, dārga un emocionāli smaga procedūra, kurā vajadzīga jurista palīdzība un tiesu ekspertīze. Tieši tāpēc dokumentus ir vērts sakārtot, kamēr veselība to vēl atļauj.

Kādi pabalsti un atvieglojumi pastāv līdzās

Ja cilvēkam noteikta invaliditāte, ko konstatē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, var pienākties papildu atbalsts: pabalsts par īpašas kopšanas nepieciešamību, transporta izdevumu kompensācija, asistenta pakalpojums pašvaldībā, tehnisko palīglīdzekļu saņemšana. Katram no tiem ir savs pieteikšanās ceļš, un tie nesākas automātiski.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ar pensiju un invaliditāti saistītos pabalstus, pašvaldības sociālais dienests piešķir sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, bet tehniskos palīglīdzekļus izsniedz tam noteikti pakalpojuma sniedzēji. Kļūda, ko pieļauj daudzi, ir visu prasīt vienā iestādē un pēc atteikuma padoties.

Kad noderēs speciālists

Jurists ir vajadzīgs tad, ja strīds ir par īpašumu: dāvinājuma līgumiem, uztura līgumiem vai testamentiem, kas noslēgti neilgi pirms aprūpes vajadzības rašanās. Uztura līgums, ar kuru māju nodod apmaiņā pret aprūpi, ir nopietns darījums ar ilgtermiņa sekām, un to neslēdz bez konsultācijas.

Sociālais darbinieks ir tas speciālists, kurš vislabāk pārzina konkrētās pašvaldības pakalpojumu klāstu un rindas. Ar ģimenes ārstu jārunā par medicīnisko pusi un par to, vai stāvokli var uzlabot ārstējot, nevis tikai aprūpējot. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj konsultāciju konkrētā situācijā.

Avoti