Vai Latvijai ir nacionālais koks?

Visbiežākā un dārgākā kļūda ir pieņēmums, ka savā zemē augošu koku drīkst nozāģēt pēc saviem ieskatiem. Koku ciršanu ārpus meža regulē Ministru kabineta noteikumi un katras pašvaldības saistošie noteikumi, tāpēc pilsētā un ciemā parasti nepieciešama būvvaldes vai pašvaldības izsniegta atļauja. Ja koks ir aizsargājams dižkoks, atļauja vajadzīga no vides institūcijas, un to izsniedz tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja koks ir bīstams.

Sekas nav tikai naudas sods. Par nelikumīgi nocirstu koku aprēķina arī zaudējumu atlīdzību par dabai nodarīto kaitējumu pēc noteikumos noteiktas formulas, un tā var daudzkārt pārsniegt zāģēšanas izmaksas. Ja koks apdraud ēku, pareizā secība ir fiksēt bojājumus, pieaicināt arboristu ar atzinumu un tikai tad prasīt atļauju.

Trīs lietas tiek sajauktas: valsts simbols, tradicionāls simbols un aizsargājams dabas objekts. Tests ir jautājums, kur tas rakstīts. Valsts karogs un ģerbonis ir likumā; ozols kā nacionālais koks nav nekur; dižkoks ir Ministru kabineta noteikumos ar izmērāmu kritēriju.

Tāpat mēdz jaukt nacionālo simbolu ar konkursu tituliem. Dažādas organizācijas izsludina gada koku, gada putnu vai gada sugu, lai pievērstu uzmanību aizsardzības jautājumiem. Tas ir informatīvs tituls uz vienu gadu, nevis valsts simbols.

Amerikas Savienotajās Valstīs katram štatam ar štata likumu ir noteikts koks, putns, zieds un virkne citu simbolu, tāpēc angliski rakstītajos avotos šāds saraksts šķiet pašsaprotams. Latvijā un lielākajā daļā Eiropas valstu tādas prakses nav, un simbolika veidojas tradīcijā un dabas aizsardzības normās, nevis likumā par simboliem.

Praktiskā nozīme ir tāda, ka Latvijā uz jautājumu „kurš koks ir oficiālais“ godīgā atbilde ir „neviens“, un jebkurš avots, kas nosauc konkrētu likumu ar konkrētu pantu, visdrīzāk kļūdās vai pārnes citas valsts kārtību.

Jautājumos par konkrēta koka statusu jāvēršas pašvaldībā, kur atrodas īpašums, un Dabas aizsardzības pārvaldē. Koka veselības un bīstamības novērtējumu sniedz sertificēts arborists, nevis pašvaldības darbinieks un ne arī kaimiņš.

Ja koks atrodas aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, papildus darbojas attiecīgās teritorijas individuālie aizsardzības noteikumi, kas var būt stingrāki par vispārējiem. Tos vienmēr vērts pārbaudīt pirms jebkādu darbu plānošanas.