Vai laulības šķiršanai Latvijā ir jāpierāda vaina?

Civillikums balstās uz laulības iziršanas faktu, nevis uz vainas meklēšanu. Par izirušu uzskata tādu laulību, kurā laulātie vairs nedzīvo kopā un nav sagaidāms, ka kopdzīve tiks atjaunota. Ja laulātie dzīvo šķirti vismaz trīs gadus, likums iziršanu prezumē. Ja šķirtas dzīves laiks ir īsāks, jāpastāv papildu apstākļiem, kurus nosaka likums, piemēram, abi laulātie par šķiršanos ir vienojušies vai pret laulāto vai bērnu ir vērsta vardarbība.

Vienkāršākais ceļš ir šķiršana pie zvērināta notāra. Tā iespējama, ja abi laulātie ir vienisprātis par šķiršanos un starp viņiem nav strīda par bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Notārs saņem abu iesniegumus, pārliecinās par vienošanos un pēc likumā noteiktās procedūras izdod laulības šķiršanas apliecību. Ja kaut par vienu no šiem jautājumiem pastāv domstarpības vai viens laulātais šķirties nevēlas, lieta jārisina tiesā.

Praktiski sagatavošanās notiek šādi. Savāciet laulības apliecību, bērnu dzimšanas apliecības un personu apliecinošus dokumentus. Uzrakstiet sarakstu ar visu kopīgo mantu un visām saistībām, tostarp kredītiem, līzingiem un galvojumiem. Vienojieties par bērnu dzīvesvietu, saskarsmes kārtību un uzturlīdzekļu apmēru un uzrakstiet to. Tikai pēc tam dodieties pie notāra vai gatavojiet prasības pieteikumu tiesai, par kuru maksājama valsts nodeva. Vienošanos par uzturlīdzekļiem ir vērts noformēt pie notāra: notariālais akts ir izpildu dokuments, tāpēc nemaksāšanas gadījumā nav jāsāk jauna tiesvedība.

Tas, ka vaina nav jāpierāda, nenozīmē, ka laulāto rīcībai nav nekādas nozīmes. Vērtējot bērna aizgādību un dzīvesvietu, tiesa ņem vērā bērna intereses, vecāku spēju nodrošināt aprūpi un attiecības ģimenē. Vardarbības gadījumā var lūgt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un šādu pieteikumu tiesa izskata steidzami. Arī mantas sadalē nozīme ir katra ieguldījumam un tam, vai ir noslēgts laulības līgums.

Šķiršanos bieži jauc ar laulības neesamības atzīšanu un ar šķirtu dzīvi. Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka laulība tiesiski vispār nav pastāvējusi, un tam ir šauri, likumā uzskaitīti pamati. Šķirta dzīve savukārt ir faktisks stāvoklis, kas pats par sevi laulību neizbeidz: kamēr laulība nav šķirta, saglabājas savstarpējie pienākumi, mantiskās sekas un mantošanas tiesības. Pārrobežu situācijās, kad laulātie dzīvo dažādās valstīs, jāizvērtē, kuras valsts tiesa ir kompetenta, un šo jautājumu Eiropas Savienībā regulē atsevišķa regula.