TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Vai mirtazapīnu lieto trauksmes ārstēšanai?

Īsā atbilde

Mirtazapīns ir recepšu antidepresants, kura apstiprinātā indikācija ir depresijas ārstēšana. Trauksmes traucējumos to dažkārt izmanto ārpus reģistrētajām indikācijām, visbiežāk tad, ja trauksme pastāv kopā ar depresiju, izteiktu bezmiegu vai svara zudumu, un šādu lēmumu pieņem ārsts individuāli.

Mirtazapīna darbības mehānisms atšķiras no plaši lietotajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem. Tas iedarbojas uz vairākiem receptoriem un jau nelielās devās izteikti nomāc nomodu, tāpēc miegainība parādās pirmajās dienās. Antidepresīvā un pret trauksmi vērstā iedarbība turpretī attīstās pakāpeniski vairāku nedēļu laikā. Šī atšķirība ir jāsaprot iepriekš, citādi pacients pirmajā nedēļā secina, ka zāles tikai nomāc, un pārtrauc lietošanu.

Trauksmes traucējumu ārstēšanā par pirmās izvēles zālēm parasti uzskata serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitorus, un tikai tad, ja tie nav piemēroti vai nav palīdzējuši, apsver citas iespējas. Tāpēc mirtazapīns šeit nav standarta risinājums, bet alternatīva noteiktos gadījumos. Precīzus ārstēšanas algoritmus nosaka klīniskās vadlīnijas, un zāļu izvēle ir atkarīga no diagnozes, blakusslimībām un jau lietotajām zālēm.

Blakusparādības ir tās, kas visbiežāk nosaka, vai ārstēšana turpinās. Tipiskākās ir miegainība un nogurums dienā, palielināta ēstgriba un svara pieaugums, sausa mute un reibonis, īpaši strauji pieceļoties. Retāk iespējami asinsainas traucējumi, tāpēc lietošanas instrukcijā ir norādīts nekavējoties vērsties pie ārsta, ja parādās drudzis, iekaisis kakls, čūlas mutē vai citas infekcijas pazīmes, jo tad nepieciešama asins analīze.

Ārstēšanu nedrīkst ne sākt, ne pārtraukt pašam. Zāles ir recepšu zāles, un to iegāde no interneta tirgotājiem bez receptes ir gan bīstama, gan nelikumīga. Strauja pārtraukšana var izraisīt nepatīkamus simptomus, tāpēc devu samazina pakāpeniski pēc ārsta norādījumiem. Īpaši uzmanīgi jābūt pirmajās ārstēšanas nedēļās un pēc devas maiņas, kad jauniem pacientiem var pastiprināties trauksme un nemiers, un par to jāziņo ārstam nekavējoties.

Praktiskā sagatavošanās vizītei palīdz vairāk, nekā šķiet. Pierakstiet, cik ilgi simptomi pastāv, kā tie ietekmē miegu, darbu un ēstgribu, vai ir panikas lēkmes un kas tās izraisa. Uzskaitiet visas lietotās zāles, tostarp bezrecepšu līdzekļus un augu preparātus, jo mijiedarbība ar citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem var izraisīt nopietnu stāvokli. Pastāstiet arī par alkohola lietošanu, jo kopā ar mirtazapīnu tas būtiski pastiprina nomācošo iedarbību.

Naudas jautājums ir risināms. Daļa antidepresantu ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā, ko uztur Nacionālais veselības dienests, un kompensācijas apmērs atkarīgs no diagnozes un konkrētā medikamenta. Aktuālo sarakstu un nosacījumus publicē dienests, bet receptes izrakstīšanu ar kompensāciju kārto ārsts. Ja zāles ir parakstītas, bet cena ir šķērslis, par to ir vērts pateikt ārstam, jo bieži pieejama lētāka līdzvērtīga zāļu forma.

Kad jāmeklē palīdzība steidzami

Steidzami jāvēršas pēc palīdzības, ja parādās domas par sevis savainošanu vai pašnāvību, ja rodas izteikts apjukums, augsta temperatūra ar muskuļu raustīšanos vai stipra sirdsdarbības paātrināšanās. Šie simptomi prasa novērtējumu tajā pašā dienā, nevis nākamajā vizītē.

Ārkārtas situācijā jāzvana uz 112. Ja stāvoklis nav dzīvībai bīstams, bet situācija ir smaga, var sazināties ar ģimenes ārstu vai izmantot krīzes tālruņus, kuru numurus publicē valsts iestādes un atbalsta organizācijas.

Ar ko mirtazapīnu sajauc

To bieži jauc ar miegazālēm, jo abi izraisa miegainību. Atšķirība ir principiāla: miegazāles iedarbojas uz miegu, bet nemaina depresijas vai trauksmes gaitu, savukārt antidepresanta iedarbība uz pamatstāvokli attīstās nedēļām ilgi.

Otrs sajaukums ir ar nomierinošajiem līdzekļiem no benzodiazepīnu grupas, kuriem ir atkarības risks un kurus paredzēts lietot īsu laiku. Mirtazapīns atkarību neizraisa šādā veidā, bet tas nenozīmē, ka to var lietot neregulāri pēc nepieciešamības.

Kur pārbaudīt informāciju

Latvijā reģistrēto zāļu apstiprināto lietošanas instrukciju un zāļu aprakstu var atrast Zāļu valsts aģentūras zāļu reģistrā. Tieši šis dokuments, nevis raksts internetā, ir avots par devām, blakusparādībām un mijiedarbību.

Par novērotu blakusparādību pacients var ziņot pats, neizmantojot ārsta starpniecību, izmantojot Zāļu valsts aģentūras ziņošanas veidlapu. Šie ziņojumi veido uzraudzības datus par zāļu drošumu.

Avoti