Vairāki pētījumi, tostarp Bostonas universitātes un Hārvardas Medicīnas skolas pētnieku veiktie pētījumi, liecina, ka pastāv tāda lieta kā ģenētiskā aptaukošanās. Ģenētika ne tikai ietekmē indivīda ķermeņa masas indeksu, bet arī to, kur, iespējams, tiks uzglabāti tauku nogulsnes. Dažos gadījumos ģenētisko aptaukošanos ietekmē noteiktu gēnu klātbūtne. Citos gadījumos vissvarīgākie faktori var būt noteiktu gēnu vai noteiktu informācijas bitu trūkums gēnos.
Lai gan zinātnieki jau sen ir sapratuši, ka ģenētiskā aptaukošanās pastāv, sākotnēji tika uzskatīts, ka ģenētiskie komponenti ietekmē tikai dažas ģimenes. Pētījumi 21. gadsimta pirmajā daļā liecina, ka tie, kuriem ir nosliece uz aptaukošanos, īpaši bērnu aptaukošanās, var būt plašāk izplatīti. Bostonas universitātes pētījums 2006. gadā liecina, ka zinātnieki ir atklājuši ģenētisku saikni, kas var būt kopīga pat 10 procentiem Eiropas un afroamerikāņu iedzīvotāju. Šī jaunā informācija nākotnē varētu novest pie vēl vairāk saišu atklāšanas.
2006. gada pētījumā pētnieki atklāja arī variantu vismaz vienā gēnā Insig2, kas, kā zināms, regulē taukskābju un holesterīna sintēzi. Variants tika atrasts arī citā gēnā, taču šī gēna funkcija vēl nav noteikta. Citā pētījumā, ko Nature publicēja 2010. gadā, tika ierosināts, ka dzēšana noteiktā hromosomā var norādīt uz ģenētisku aptaukošanos, jo īpaši aptaukošanos, kas ir smaga un notiek cilvēka dzīves sākumā.
Citi pētījumi arī liecina, ka ģenētiskā aptaukošanās var nebūt viena vai divu gēnu rezultāts, bet gan vesela gēnu kopa. Ja ir pareizais komplekts, var būt lielāka aptaukošanās iespējamība, īpaši noteiktos iedzīvotāju segmentos. Pētnieki joprojām cenšas kartēt lielāko daļu šo gēnu un noteikt, kuri var būt atbildīgi par personas noslieci uz aptaukošanos. Neskatoties uz nepieciešamību turpināt pētījumus, ziņojumi liecina, ka pastāv pietiekami daudz saistību, kas norāda uz ģenētiskas aptaukošanās esamību.
Ģenētiskās aptaukošanās klātbūtne ir ļoti svarīga, jo medicīnas sabiedrība meklē jaunus veidus, kā cīnīties ar veselības problēmu. Zinot, ka cilvēkam ir noteikta ģenētiska variācija, var tikt izstrādātas jaunas ārstēšanas metodes, piemēram, zāles, kas palīdz novērst šo efektu. Turklāt medicīnas sabiedrība varētu cieši uzraudzīt tos, kuriem ir nosliece uz aptaukošanos, lai veicinātu veselīga dzīvesveida izvēli, cenšoties novērst sliktus ēšanas paradumus un mazkustīgu dzīvesveidu.