Ir vecs sakāmvārds, ka figūras nemelo, bet meļi prot izdomāt. Savā ziņā tas atspoguļo cilvēku piesardzību pret statistiku. Statistiskās interpretācijas rezultātā dati var šķist maldinoši. Tas ir atkarīgs no statistiķa datu interpretācijas un no tā, kādi skaitļi tiek izvirzīti priekšplānā kā statistikas ziņojuma galvenie punkti.
Piemēram, ģimnāzijā skolēni tagad mācās centrālās tendences mērus, kas ir vidējais, mediānas, režīms un diapazons. Vidējais ir visu datu summa, dalīta ar datu skaitu. Piemēram, var iegūt personas pārbaudes rezultātu summu un dalīt to ar testu skaitu, lai noteiktu atzīmi. Tomēr vidējo vērtību var ietekmēt tā sauktais izņēmums — skaitlis, kas tālu pārsniedz parasto testēšanas diapazonu. Tas var likt domāt, ka vidējais rādītājs var būt maldinošs veids, kā novērtēt veiktspēju.
Ja cilvēks nevainojami nokārto piecus pārbaudījumus un nespēj nokārtot sesto, tādējādi nopelnot nulli, vidējais rādītājs to atspoguļo. Piemēram, ja visi testi ir 100 punktu vērti, vidējais rezultāts ir aptuveni 85%. Tomēr šajā gadījumā tas īsti neliecina par vidējo veiktspēju nulles novirzes dēļ.
Vēl viens centrālās tendences mērs, ko var izmantot, ir mediānas novērtējums. Mediāna ir vidējais skaitlis skaitliski sakārtotu datu grupā. Ja statistiķis novērtē vidējo vērtību, tas var neatspoguļot patieso vidējo veiktspējas rādītāju vai to, kas tiek novērtēts. Mediāna nevar ņemt vērā datu diapazonu, kas var būt milzīgs un tādējādi var būt maldinošs.
Centrālā tendence, kas novērtēta pēc režīma, nozīmē tikai aplūkot skaitli, kas visbiežāk sastopams datu kopā. Tātad, piemēram, testa kārtotājam ir režīms 100. Tomēr tas neatspoguļo, ka persona, kas kārto testu, nav to nokārtojusi, un tas ir maldinoši.
Citi veidi, kā statistika var būt maldinoša, ir veids, kādā tiek uzdoti jautājumi, iespējams, aptaujā, un pakāpe, kādā aptauja ir reprezentatīva kopienas izlase. Ja kāds aptaujā vidusskolēnu grupu un jautā: “Cik jūs esat apmierināts ar savu izglītību skalā no 1 līdz 5?” var iegūt ļoti dažādas atbildes atkarībā no tā, vai grupa pārstāv “vidējo” studentu.
Aptaujājot skolēnu grupu, kas iet uz fantastisku, labi finansētu skolu, publicēt šādus datus kā reprezentatīvu izlasi ir apzināti maldinoši. Ja jautā dažādu skolu skolēniem ar dažādām atzīmēm, tad aptauja, visticamāk, būs reprezentatīvāka un godīgāka. Tomēr, ja jautā skolēniem, ko viņi domā par skolām, un pēc tam publicē rezultātus kā reprezentatīvu vispārējās populācijas paraugu, atbildes būs ļoti nevienmērīgas.
Skaitļi var šķist ļoti konkrēti, un dažus skaitļi maldina tikai tāpēc, ka tie šķiet fakti un tiem ir neapstrīdama vērtība. Tādējādi statistikas datus bieži var izmantot maldinošā veidā, lai iepriecinātu cilvēkus ar skaitļiem un liktu strīdīgām lietām vairāk šķist faktam. Cienījamie statistiķi zina, ka jautājumi ir jāvispārzina, kā arī tie ir jāuzdod cilvēkiem, kas pārstāv iedzīvotājus.
Tomēr skaitļi un statistika var būt maldinoši, jo tie neatspoguļo personu. Tie var parādīt, kā cilvēki “vispārīgi” reaģē uz ideju, produktu vai politisko kandidātu. Tie nevar parādīt, kā jutīsies viens cilvēks visās savās bezgalīgi mainīgajās īpašībās.