TJG Online
Bizness un ekonomika

Vai uzņēmumam Latvijā ir vajadzīgs zīmogs?

Īsā atbilde

Nav. Komerclikums neprasa komersantam zīmogu, un dokumenta juridisko spēku Latvijā nodrošina paraksts, nevis nospiedums. Zīmogs ir vajadzīgs tikai tad, ja to konkrētam dokumentam vai institūcijai tieši paredz normatīvais akts, un tas attiecas galvenokārt uz valsts un pašvaldību iestādēm un atsevišķām juridiskajām profesijām.

Pamatlikums šeit ir Dokumentu juridiskā spēka likums: tas uzskaita rekvizītus, kas dokumentam nepieciešami, un nosaka, ka zīmogs jālieto tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Privātai komercsabiedrībai tāda pienākuma nav. Tāpēc rēķins, līgums, pilnvara vai izziņa, ko paraksta pārstāvēttiesīgā persona, ir spēkā arī bez zīmoga, un darījumu partnerim nav tiesiska pamata to noraidīt tikai zīmoga trūkuma dēļ.

Grāmatvedības pusē loģika ir tāda pati. Grāmatvedības likums nosaka attaisnojuma dokumenta obligātos rekvizītus, un zīmogs tajos neietilpst. Elektroniski sagatavots un nosūtīts rēķins bez paraksta un bez zīmoga ir derīgs, ja tajā ir visi vajadzīgie rekvizīti un tas izriet no uzņēmuma grāmatvedības sistēmas. Latvija turklāt pakāpeniski pāriet uz strukturētiem elektroniskajiem rēķiniem, un ieviešanas grafiku publicē Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.

Kur zīmogs joprojām ir obligāts, ir publiskā sektora pusē. Valsts un pašvaldību iestādes lieto zīmogu ar valsts ģerboņa attēlu saskaņā ar likumu par Latvijas valsts ģerboni, un šī likuma noteikumi par to, kurš ģerboņa veids kam pienākas, ir stingri. Savs zīmogs ir arī zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un tiesām. Šajos gadījumos zīmogs nav tradīcija, bet dokumenta autentiskuma pazīme.

Kad zīmogs tomēr ir jāpataisa

Praktiski ir trīs situācijas. Pirmā ir darbs ar ārvalstu partneriem, īpaši ārpus Eiropas Savienības, kur bez nospieduma dokumentu vienkārši nepieņem vietējā iestādē; tas ir viņu, nevis Latvijas prasība, un strīdēties parasti ir dārgāk nekā uztaisīt zīmogu. Otrā ir līgums, kurā puses pašas ir vienojušās, ka dokumenti tiek apzīmogoti; tad tas ir līguma, nevis likuma pienākums. Trešā ir dalība procedūrās, kur pasūtītājs formā ir paredzējis vietu zīmogam.

Latvijas iestādēs pretēja situācija ir biežāka: iesniegumu vai pieteikumu nedrīkst noraidīt tāpēc, ka nav zīmoga, ja normatīvais akts to neprasa. Ja tā notiek, ir vērts lūgt norādīt konkrēto normu, uz kuras pamata prasība izvirzīta.

Elektroniskā vide: četri dažādi jēdzieni

Šeit rodas visvairāk neskaidrību, jo četras lietas sauc līdzīgi. Drošs elektroniskais paraksts ir fiziskas personas paraksts elektroniskā formā un aizstāj pašrocīgu parakstu. Elektroniskais zīmogs ir juridiskās personas rīks, kas apliecina dokumenta izcelsmi no konkrētas organizācijas, nevis konkrēta cilvēka gribu. Laika zīmogs apliecina tikai to, kad dokuments parakstīts. Fiziskais gumijas zīmogs juridiski nenozīmē neko no minētā.

Latvijā elektroniskos parakstus un zīmogus izsniedz uzticami pakalpojumu sniedzēji, plašāk pazīstamais risinājums ir eParaksts. Praktiska detaļa, ko bieži uzzina par vēlu: ja dokumentu paraksta vairāki cilvēki, parakstus pievieno vienā un tajā pašā failā, nevis katrs paraksta savu kopiju, jo pretējā gadījumā rodas vairāki atsevišķi dokumenti ar atšķirīgiem parakstiem.

Ar ko zīmogu jauc

Zīmogu jauc ar paraksta tiesībām. Tests: pārbaudiet Uzņēmumu reģistra informāciju par to, kurš ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību un vai pārstāvība ir atsevišķa vai kopīga. Ja parakstījis cilvēks bez pārstāvības tiesībām, zīmogs dokumentu neglābj; ja parakstījis pārstāvēttiesīgs cilvēks, zīmogs nav vajadzīgs. Tas ir viss noteikums.

Otrā sajaukšana ir starp zīmogu un preču zīmi. Zīmogs ir dokumenta noformējuma elements, bet preču zīme ir intelektuālā īpašuma objekts, ko reģistrē Patentu valdē un kas dod izņēmuma tiesības apzīmējuma lietošanai. Uzņēmuma logotipa iespiešana zīmogā nekādas tiesības uz šo apzīmējumu nerada.

Reālais risks un robežas

Lielākais risks nav zīmoga trūkums, bet tā pārmērīga uzticēšanās. Apzīmogotas tukšas veidlapas birojā ir klasisks ļaunprātīgas izmantošanas ceļš, un pierādīt, ka dokuments sagatavots bez vadības ziņas, ir grūti, jo partneris atsaucas uz paļāvību. Zīmogu, ja tāds ir, glabā tāpat kā jebkuru citu pārstāvības rīku, ar noteiktu atbildīgo personu.

Godīga robeža: atsevišķās specifiskās jomās, piemēram, medicīnas dokumentos, transporta pavaddokumentos vai starptautiskos pārvadājumos, normatīvie akti vai starptautiskie līgumi var prasīt zīmogu. Ja rodas šaubas par konkrētu dokumentu, precīzu atbildi dod attiecīgās nozares regulējums vai konsultācija ar juristu, nevis vispārējs princips.

Avoti