Venēcija, Itālija, tiek plaši uzskatīta par vienu no pasaules skaistākajām pilsētām. Tā ir pilsēta, kas jāredz kopā ar mīļoto, un, ja ziņas ir patiesas, tā ir jāapskata, pirms tā pilnībā pazūd apkārtējos ūdeņos. Venēcija lēnām grimst, taču tāpat kā lielākajā daļā piekrastes pilsētu, arī jūras līmenis ceļas.
Pilsēta tika uzcelta uz purvājiem, nogulumu salas lagūnā pie Itālijas krastiem. Huns Attila iebruka Itālijā 452. gadā, liekot daudziem iedzīvotājiem bēgt uz krastu. Neliela salu grupa lagūnas centrā tika saukta par Rivo Alto jeb “augstkrastu”. Drīz vien teritorija paplašinājās, un Ri’Alto kļuva par Venēcijas centru.
Venēcija ir kanālu karaspēks, kas lielā mērā aizvieto ceļus citās pilsētās. Gondolas un ūdens taksometri pārvadā cilvēkus uz galamērķiem un no tiem. Paaugstinoties ūdens līmenim, plūdi ir kļuvuši par nopietnu problēmu un veicina Venēcijas nogrimšanu. Paisuma un paisuma laikā rudenī un ziemā Piazza San Marco, salas zemākā zona, tiek pilnībā applūst ar ūdeni.
Kad iestājas plūdmaiņu sezona, ielas bieži tiek bloķētas. Lai gājēji varētu staigāt droši, ir jāuzstāda koka celiņi. Augstais ūdens līmenis nodara postījumus Venēcijai un traucē tās iedzīvotājiem, un tagad tas ir sasniedzis punktu, kurā pilsētu vadītāji uzskata, ka problēma ir kritiska.
Venēcija vienmēr lēnām grimst. Pēdējo 1,000 gadu laikā tā ir nogrimusi par aptuveni 2.75 collām (7 centimetriem) katrā gadsimtā, taču jaunākie ziņojumi liecina, ka tikai pagājušajā gadsimtā vien Venēcijas pilsēta ir pazeminājusies par aptuveni 9.44 collām (24 cm). Tas var būt vairāk saistīts ar globālo sasilšanu un polāro ledus cepuru kušanu, nevis ar Venēcijas iegrimšanu savos pamatos.
Globālā sasilšana ir problēma, kas tiek uztverta ļoti nopietni, un tā ir liela vides problēma pilsētās, kas atrodas piekrastē vai apbūvētas uz salām. Ziņojumi liecina, ka ledus cepures kūst visu laiku ātrākajā ātrumā, un tas kļūst par kritisku problēmu. Eksperti nopietni pievēršas problēmai, lai rastu problēmas risinājumu.
Līmenis, līdz kuram Venēcija grimst, tagad tiek uzskatīts par kritisku. Tiek izstrādātas daudzas teorijas un koncepcijas, lai apturētu nogrimšanu, un pilsētas vadītāji tagad apsver iespēju ieguldīt milzīgos tērauda vārtos, lai bloķētu plūdus. Šī projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni 2 vai 3 miljardu eiro apmērā, un nav skaidrs, vai ar šo milzīgo cenu pietiks, lai apturētu problēmu.
Daudzi eksperti saka, ka šis risinājums, lai apturētu Venēcijas nogrimšanu, var būt tikai īslaicīgs un tikai palīdzēs apturēt plūdus nākamajos 20 vai 30 gados. Ir jāatrod ilgtermiņa risinājums, kas ietver globālās sasilšanas cēloņu novēršanu. Ja nē, Venēcijas nogrimšana var būt vēl viena nodaļa pasaules vēsturē.