Vai valdes loceklis atbild par nodokļu parādiem?
Īsā atbilde
Jā. Latvijā valdes loceklis noteiktos apstākļos var tikt saukts pie solidāras atbildības par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, un tas nozīmē piedziņu no viņa personīgās mantas. Kārtību nosaka likums „Par nodokļiem un nodevām“, un procesu ar lēmumu uzsāk Valsts ieņēmumu dienests.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību būtība ir tā, ka dalībnieks riskē ar ieguldījumu, nevis ar savu dzīvokli. Tas joprojām ir tiesa attiecībā uz dalībnieku, bet uz valdes locekli attiecas atsevišķs regulējums. Likumā ir noteikts virkne kumulatīvu priekšnoteikumu, kuriem jāizpildās vienlaikus: nodokļu parādam jāpārsniedz likumā noteikts slieksnis, kas izteikts minimālo mēnešalgu skaitā; parādam jābūt publicētam Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādnieku datubāzē; jākonstatē mantas atsavināšana ar sabiedrību saistītai personai pēc parāda rašanās; piedziņai no pašas sabiedrības jābūt bijušai nesekmīgai; un valdes loceklim nav jābūt iesniegušam maksātnespējas procesa pieteikumu, lai gan pienākums to darīt bija iestājies.
Tieši pēdējais punkts izšķir lielāko daļu lietu. Maksātnespējas likums uzliek valdei pienākumu bez kavēšanās iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, kad iestājas likumā noteiktās pazīmes. Valdes loceklis, kurš laikus iesniedza pieteikumu, un valdes loceklis, kurš gadu mēģināja „izvilkt“, juridiski atrodas pavisam atšķirīgās pozīcijās, pat ja uzņēmuma parāds ir identisks.
Vēsturiski šī regulējuma jēga ir tā pati, kas ASV trasta fonda atgūšanas sodam: darba devējs ietur no darbinieka algas iedzīvotāju ienākuma nodokli un darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, tātad rīkojas ar naudu, kas pēc būtības nekad nav bijusi uzņēmuma peļņa. Atšķirība ir svarīga: Latvijā tas nav sods, bet parāda piedziņa no citas personas, un to nepiemēro automātiski, bet ar atsevišķu lēmumu, kuru var pārsūdzēt.
Ko tas nozīmē darbiniekam
Darbinieka sociālās apdrošināšanas stāžu un uzkrājumu veido darba devēja deklarētās ziņas, tāpēc darba devēja parāds pats par sevi darbinieka stāžu parasti nesabojā. Toties nedeklarēta alga, tā sauktā aploksne, stāžu, slimības naudu, vecāku pabalstu un pensijas kapitālu nedod vispār. Tāpēc darbiniekam praktiski svarīgāk ir pārbaudīt, vai alga ir deklarēta, nevis vai tā ir samaksāta budžetā; savas deklarētās iemaksas var apskatīt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Slazds: „es taču jau atkāpos“
Izplatītākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka pietiek atkāpties no amata vai pārrakstīt uzņēmumu citai personai. Atbildība tiek vērtēta par periodu, kurā persona bija valdē, tāpēc vēlāka atkāpšanās neatceļ jau iestājušos apstākļus, un uzņēmuma nodošana formālam „direktoram“ situāciju parasti pasliktina, jo rada papildu jautājumus par mantas atsavināšanu.
Otrs slazds ir atstāt neaktīvu uzņēmumu „gulēt“ ar nelielu parādu, nedeklarējot un neiesniedzot pārskatus. Parāds aug ar nokavējuma naudu, tas nonāk publiskajā parādnieku datubāzē, un no turienes sākas gan sliekšņa pārsniegšana, gan reputācijas sekas darījumos ar bankām.
Skaidra atšķirība: trīs dažādas atbildības
Pirmā ir valdes locekļa atbildība par nodokļu parādiem, kas ir publiski tiesiska un sākas ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu; to pārsūdz Administratīvā procesa likuma kārtībā administratīvajā tiesā. Otrā ir Komerclikumā paredzētā valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja nav rīkots kā krietnam un rūpīgam saimniekam; tā ir civilprasība, ko ceļ pati sabiedrība vai administrators. Trešā ir dalībnieka atbildība, kas ierobežota ar ieguldījumu.
Tests: ja prasību izvirza valsts un runa ir par budžetā nenomaksātu nodokli, tā ir pirmā. Ja prasību izvirza pats uzņēmums vai maksātnespējas procesa administrators par konkrētiem zaudējumiem, tā ir otrā.
Godīgi par robežām
Sliekšņi, termiņi un procesuālie soļi ir noteikti likumā un mainās ar grozījumiem, tāpēc konkrēti skaitļi jāskatās aktuālajā likuma redakcijā portālā likumi.lv vai Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumos. Šis ir vispārīgs mehānisma apraksts, nevis juridiska konsultācija: saņemot Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par atbildības procesa uzsākšanu, jāvēršas pie nodokļu tiesībās specializēta zvērināta advokāta uzreiz, jo pārsūdzības termiņi ir īsi un nokavētu argumentu vēlāk tiesā pievienot vairs nevar. Par maksātnespējas procesa gaitu informāciju sniedz Maksātnespējas kontroles dienests.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Cik ilgi man jāsaglabā automašīnas čeks?Automašīnas čeka glabāšanas ilgums parasti ir atkarīgs no tā glabāšanas iemesla. Piemēram, ja jūs glabājat automašīnas …
- Cik ilgi man vajadzētu glabāt datora čeku?Parasti datora čeks ir jāsaglabā tik ilgi, kamēr jums ir dators. Datora atgriešanai, atlaides saņemšanai vai tā remonta…
- Cik ilgi man vajadzētu glabāt nodokļu dokumentus?Bieži vien ir grūti zināt, kad varat atbrīvoties no personīgajiem ierakstiem, piemēram, nodokļu dokumentiem. Turklāt va…
- Cik ilgi man vajadzētu glabāt papīra kvītis?Papīra čeku glabāšanas laiks ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam tie ir paredzēti un kā tie tiks izmantoti. Daži ir jāsagl…
- Cik ilgi man vajadzētu glabāt savus nodokļu ierakstus?Pastāv daudz strīdu par to, cik ilgi jums ir jāglabā nodokļu uzskaite un kas tajā jāiekļauj. Vai pietiek ar atgriešanās…
- Cik ilgi man vajadzētu glabāt skaidras naudas čeku?Kases čeka glabāšanas ilgums parasti ir atkarīgs no čekā esošās preces vai vienumiem un šīs kvīts mērķa. Nelielu pirkum…
- Cik ilgi man vajadzētu saglabāt atcelto čeku?Cilvēki bieži saņem pretrunīgu informāciju par to, cik ilgi viņiem vajadzētu saglabāt anulēto čeku. Dažos gadījumos var…
- Kā VID piedzen nodokļu parādu?Valsts ieņēmumu dienests nodokļu parādu vispirms atgādina un brīdina, un tikai pēc tam pieņem lēmumu par nokavēto nodok…
- Kā aizpildīt D grafika veidlapu?Kad jums ir jāaizpilda Iekšējo ieņēmumu dienesta (IRS) Schedule D veidlapa, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs izmant…
- Kā aprēķināt bilances nolietojuma samazināšanu?Lai samazinātu bilances nolietojumu, aprēķinam ir nepieciešami trīs vienumi: aktīva uzskaites vērtība, gada nolietojuma…