Ko nozīmē valsts kā tirgus dalībnieks?

Nošķīrums ir svarīgs tāpēc, ka no tā atkarīgs, kuri tiesību akti attiecas uz konkrēto darbību. Kad pašvaldība pieņem saistošos noteikumus, tā rīkojas publiski tiesiskajā jomā, un lēmumu var apstrīdēt administratīvajā kārtībā. Kad tā pati pašvaldība ar savu kapitālsabiedrību sniedz maksas pakalpojumus, tā konkurē ar privātajiem uzņēmumiem, un piemērojami konkurences noteikumi, publisko iepirkumu regulējums un valsts atbalsta kontrole.

Latvijā publiskas personas komercdarbībai ir noteikti ierobežojumi. Valsts pārvaldes iekārtas likums un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz, ka publiska persona drīkst darboties komercdarbībā tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja tirgus attiecīgo pakalpojumu nenodrošina vai ja runa ir par stratēģiski svarīgu nozari. Līdzdalība periodiski jāpārvērtē, un šis izvērtējums ir publisks dokuments, ko var prasīt arī konkurents.

Konkurences likums paredz konkurences neitralitātes principu: publiska persona un tās kapitālsabiedrība nedrīkst ar savu rīcību radīt konkurences kropļojumus, piemēram, izmantot budžeta līdzekļus, lai piedāvātu cenu zem tirgus, vai izmantot administratīvo informāciju, kas konkurentiem nav pieejama. Ja uzņēmējs uzskata, ka pašvaldības iestāde viņam nepamatoti konkurē, sūdzību iesniedz Konkurences padomei, kas var uzlikt pienākumu novērst pārkāpumu.

Eiropas Savienības līmenī paralēlu funkciju pilda valsts atbalsta kontrole. Ja publiska persona ieliek naudu uzņēmumā ar nosacījumiem, kādus privāts ieguldītājs nekad nepieņemtu, tas var būt valsts atbalsts, kas vispirms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Praksē šo jautājumu vērtē pēc tirgus ekonomikas dalībnieka principa: vai tirgū strādājošs investors tādu darījumu būtu veicis par tādu cenu.

ASV konstitucionālajās tiesībās termins „market participant“ nozīmē ko citu, un to nedrīkst pārnest uz Latviju. Tur ar to apzīmē izņēmumu no starpštatu tirdzniecības ierobežojumiem: ja štats tirgū darbojas kā pircējs vai pārdevējs, nevis kā regulators, tas drīkst dot priekšroku saviem iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā šāda rīcība būtu diskriminācija pilsonības dēļ un pretrunā ar vienotā tirgus principiem, tāpēc amerikāņu doktrīna šeit nav piemērojama.

Praktiski uzņēmējam tas nozīmē konkrētus soļus. Ja publiska persona pērk, tai gandrīz vienmēr jārīko iepirkums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, un iepirkuma nolikumu vai rezultātu var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā noteiktā termiņā. Ja publiska persona pārdod vai iznomā īpašumu, tas parasti darāms izsolē vai atklātā procedūrā. Šo procedūru neievērošana ir viens no biežākajiem pamatiem, uz kura lēmumus atceļ.