Kad un kā Latvijā jālieto valsts karogs?

Karoga krāsas un proporcijas nav brīvi izvēlamas. Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru vidū, un krāsu toņi, svītru attiecība un karoga malu proporcija ir noteiktas normatīvajos aktos, tāpēc pārāk gaišs, oranžīgs vai spilgti sarkans audums nav Latvijas karogs, lai cik līdzīgs tas izskatītos. Pērkot karogu, vērts prasīt tieši Latvijas valsts karogu atbilstoši standartam, nevis „sarkanbaltsarkanu karodziņu“.

Likums nošķir trīs situācijas. Ir dienas, kurās karogs izkarams svētku noformējumā, piemēram, valsts svētkos; ir dienas, kurās karogs izkarams sēru noformējumā, piemēram, komunistiskā un nacistiskā genocīda upuru piemiņas dienās; un ir brīva lietošana, kad karogu var izkārt jebkurā laikā, ja tas tiek darīts ar cieņu. Tieši dienu saraksts laika gaitā ir papildināts, tāpēc aktuālais uzskaitījums jāskatās likuma pašreizējā redakcijā portālā likumi.lv.

Latvijas karoga stāsts ir arī tā atjaunošanas stāsts. Padomju okupācijas gados sarkanbaltsarkanā karoga izkāršana bija sodāma, un tieši tāpēc tā parādīšanās 1988. gada pasākumos bija tik spēcīgs politisks signāls. Sarkanbaltsarkano karogu par valsts karogu atjaunoja Atmodas laikā, pirms pati neatkarība bija atjaunota, un šī secība daudz pasaka par to, cik nopietni karogs Latvijā tiek uztverts. Juridiski tas ir viens no Satversmē minētajiem valsts simboliem līdzās ģerbonim un himnai.

Sēru noformējums nozīmē melnu lenti, un tās izmēri arī ir noteikti: lentei jābūt piestiprinātai karoga augšējā daļā un noteiktā platumā attiecībā pret karoga platumu. Otrs veids, kā sērot, ir karoga nolaišana līdz pusei masta, un to izmanto tur, kur ir masts, nevis sienas turētājs. Biežākā kļūda šeit ir karoga izkāršana bez lentes sēru dienā vai, otrādi, lentes atstāšana uz karoga arī nākamajās dienās.

Pienākums izkārt karogu attiecas uz publiskajām ēkām, uzņēmumu un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām mājām. Daudzdzīvokļu mājās par to atbild mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, privātmājā pats īpašnieks. Ja karoga turētāja nav, tas ir jāierīko; ja ēka tiek remontēta un karogu fiziski nav kur likt, tas ir izņēmuma apstāklis, kas jāvar izskaidrot. Pašvaldības policija šos jautājumus pārbauda, un praksē pirmais solis parasti ir brīdinājums, nevis uzreiz sods.

Cieņas prasība ir tikpat svarīga kā datums. Saplēsts, izbalējis, netīrs vai sapinies karogs ir sliktāks par tā neesamību, un nolietots karogs nav jāizmet ar sadzīves atkritumiem, bet gan jāiznīcina saudzīgi. Karogu neliek uz zemes, neizmanto kā galdautu vai iesaiņojumu un neapdrukā ar uzrakstiem. Šie nav pieklājības ieteikumi vien: nicinošas darbības ar valsts karogu ir sodāmas.