Kāds ir Vašingtonas štata moto „Alki”?

Činuku žargons bija tirdzniecības valoda, kas Klusā okeāna ziemeļrietumos veidojās saskarsmē starp pamatiedzīvotāju tautām, kažokādu tirgotājiem un vēlākajiem kolonistiem. Tajā bija vārdi no vairākām vietējām valodām, kā arī no angļu un franču valodas, un tā ļāva sarunāties cilvēkiem bez kopīgas dzimtās valodas. Vārds „alki” šajā valodā apzīmēja nākotni, gaidīšanu, to, kas notiks vēlāk.

Vārds štata simbolikā nonāca ar teritorijas zīmogu, kas tika lietots pirms štata izveidošanas, un no turienes pārgāja sadzīvē. Tas ir saglabājies arī vietvārdos: Sietlā ir Alki punkts un Alki pludmale, kas saistīta ar pirmo kolonistu apmetni un viņu ieceri tur uzcelt lielu pilsētu. Stāsts vēsta, ka apmetni pusnopietni nodēvēja par „Ņujorku Alki”, tas ir, „Ņujorku ar laiku”, un tieši šī pašironija ir vārda populārākais skaidrojums.

Šis gadījums ir labs piemērs tam, kā atšķirt oficiālu simbolu no tautā nostiprinājušās zīmes. Oficiāls simbols ir tāds, kuram var norādīt likuma normu un pieņemšanas gadu. Tradicionāls apzīmējums var būt plaši lietots, iespiests uz suvenīriem un pat izmantots iestāžu materiālos, tomēr bez normatīva pamata. Tāda pati situācija ir ar štata iesauku „Mūžzaļais štats”, kas ir vispārzināma, bet nav likumā nostiprināta.

Tulkojot šādus jēdzienus latviski, ir divas tipiskas kļūdas. Pirmā ir devīzi pasniegt kā oficiālu, jo angļu avoti bieži raksta „state motto” bez atrunas. Otrā ir jaukt štatu ar Vašingtonu kā ASV galvaspilsētu: Vašingtonas štats atrodas valsts ziemeļrietumos, bet galvaspilsēta ir atsevišķa administratīva vienība valsts austrumu krastā, un tām ir pilnīgi atšķirīga simbolika un pārvalde.

Latvijā valsts devīzes nav, un valsts simbolu loks ir šaurs un precīzi noteikts: karogs, ģerbonis un himna, katram savs likums. Šī šaurība ir praktiska priekšrocība, jo strīdi par to, kas ir oficiāls un kas nav, praktiski nerodas. Tajā pašā laikā arī Latvijā ir daudz neoficiālu, bet vispārzināmu zīmju, sākot ar Brīvības pieminekļa uzrakstu „Tēvzemei un Brīvībai” un beidzot ar nacionālajiem dabas simboliem, kurus neviens likums nav apstiprinājis.

Ja rakstāt tekstu, kurā izmantojat citas valsts simbolus vai devīzes, ir vērts katram apgalvojumam pierakstīt avotu un norādīt, vai simbols ir oficiāls. Šī viena piebilde atšķir rūpīgu tekstu no pārpublicēta saraksta, un tieši šādos sarakstos visbiežāk ceļo apgalvojumi, kuriem pirmavota nav vispār.

Vēsturiskais konteksts palīdz saprast, kāpēc pamatiedzīvotāju valodas vārds nonāca oficiālā zīmogā. 19. gadsimta vidū reģionā eiropiešu izcelsmes iedzīvotāju bija maz, un tirdzniecība, darbs un līgumi lielā mērā norisinājās pamatiedzīvotāju un kolonistu saskarsmē. Šādas saskarsmes valodas ir bijušas arī Eiropā, un Baltijas jūras reģionā tirdzniecības saziņas valodas lomu savulaik pildīja lejasvācu un vēlāk vācu valoda.