Kas ir vispārējās jurisdikcijas tiesa Latvijā?

Latvijas tiesu sistēmai ir trīs pakāpes. Lietu pirmajā instancē parasti izskata rajona vai pilsētas tiesa, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā, kur lietu izskata pēc būtības no jauna, bet trešā pakāpe ir Augstākā tiesa jeb Senāts, kas kasācijas kārtībā vērtē nevis faktus, bet tiesību normu piemērošanu un procesa ievērošanu. Šī uzbūve ir vienāda gan civillietām, gan krimināllietām.

Vispārējās jurisdikcijas tiesa izskata plašu lietu loku: parādu piedziņu, līgumu strīdus, laulības šķiršanu un uzturlīdzekļus, mantojuma strīdus, īpašuma lietas, darba strīdus, maksātnespējas procesus un krimināllietas. Tieši tāpēc lielākā daļa cilvēku, kas savā mūžā nonāk tiesā, nonāk tieši šajā tiesu atzarā. Blakus tam Latvijā darbojas specializēta Ekonomisko lietu tiesa, kas izskata sarežģītas ekonomiska rakstura lietas noteiktā kategorijā.

Atsevišķu un patstāvīgu atzaru veido administratīvās tiesas. Tur vēršas tad, ja strīds ir ar valsts pārvaldi: atteikts pabalsts, uzlikts administratīvais sods, nelabvēlīgs būvvaldes vai nodokļu administrācijas lēmums. Būtiska atšķirība ir tā, ka pirms vēršanās administratīvajā tiesā parasti ir jāizmanto iestādes lēmuma apstrīdēšanas kārtība, proti, jāraksta iesniegums augstākai amatpersonai vai augstākai iestādei, un tikai pēc tam ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesā.

Trešais atsevišķais elements ir Satversmes tiesa, kas nav nevienas instances turpinājums. Tā neizskata strīdu starp divām privātpersonām un nepārvērtē faktus, bet vērtē, vai tiesību norma atbilst Satversmei. Privātpersona var iesniegt konstitucionālo sūdzību tikai tad, kad ir izmantotas visas parastās tiesību aizsardzības iespējas un ja tieši šī norma ir aizskārusi tās pamattiesības.

Pareizas tiesas izvēle ir pirmais praktiskais solis, un tieši tur visbiežāk kļūdās. Civillietā prasību parasti ceļ tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, dažām lietu kategorijām ir īpaši piekritības noteikumi, piemēram, strīdos par nekustamo īpašumu. Nepareizi iesniegts pieteikums netiek izskatīts pēc būtības, un, kamēr tas tiek pārsūtīts vai atdots atpakaļ, var iestāties noilgums. Otra biežā kļūda ir nesamaksāta vai nepareizi aprēķināta valsts nodeva.

Pirms prasības iesniegšanas ir vērts izsvērt alternatīvas. Daudzos līgumos ir paredzēta pretenziju izskatīšanas kārtība, patērētāju strīdos palīdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un strīdu risināšanas komisija, ģimenes un mantojuma lietās bieži noder sertificēta mediatora iesaiste, bet komercstrīdos līgumā var būt ierakstīta šķīrējtiesas klauzula. Mediācija un izlīgums parasti ir ātrāks un lētāks ceļš nekā tiesvedība, kas var ilgt gadiem.