TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 12. oktobrī?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ar 12. oktobri saista vairākus starptautiski zināmus notikumus: 1492. gadā Kristofora Kolumba ekspedīcija sasniedza sauszemi Karību jūrā, 1986. gadā Reikjavīkā bez vienošanās beidzās ASV un PSRS līderu samits, un 1999. gadā ANO simboliski atzīmēja sešu miljardu iedzīvotāju robežu. Latvijas vēsturē šī diena nav starp plaši atzīmētajiem datumiem.

Kolumba ekspedīcijas piezemēšanās Bahamu salās 1492. gada 12. oktobrī ir datums ar vislielāko turpmāko ietekmi. Mūsdienās to vērtē pretrunīgi: Spānijā tā ir valsts svētku diena, vairākās Latīņamerikas valstīs to pārdēvēja par pamatiedzīvotāju pretestības vai kultūru daudzveidības dienu, bet ASV daļā štatu federālo Kolumba dienu aizstājusi pamatiedzīvotāju diena.

1986. gada 11. un 12. oktobra tikšanās Reikjavīkā starp Ronaldu Reiganu un Mihailu Gorbačovu beidzās bez parakstīta dokumenta, jo puses nespēja vienoties par ASV kosmiskās pretraķešu programmas ierobežošanu. Tomēr sarunas tuvinājās tādam kodolieroču samazinājuma apjomam, kas pirms tam šķita neiespējams, un tieši tas sagatavoja pamatu vidēja darbības rādiusa kodolieroču līgumam, ko parakstīja nākamajā gadā.

1999. gada 12. oktobri ANO Iedzīvotāju fonds pasludināja par „sešu miljardu dienu“. Tas bija simbolisks, nevis demogrāfiski precīzs datums: iedzīvotāju skaitu aplēš ar modeļiem, kuru kļūdas robeža ir miljonos, tāpēc precīzu dienu neviens nezina. Šāda veida „apaļie“ datumi ir noderīgi uzmanības piesaistīšanai, bet tos nevajadzētu citēt kā izmērītu faktu.

Kāpēc vecākos Latvijas datumus nevar salīdzināt tieši

Ja meklējat, kas Latvijas teritorijā notika konkrētā oktobra dienā pirms Pirmā pasaules kara, jārēķinās ar kalendāra maiņu. Krievijas impērijā, kuras sastāvā bija Vidzeme, Kurzeme un Latgale, lietoja Jūlija kalendāru, kas 20. gadsimtā atpalika no Rietumeiropā lietotā Gregora kalendāra par trīspadsmit dienām. Pāreja uz Gregora kalendāru Latvijas teritorijā notika Pirmā pasaules kara gados.

Tāpēc viens un tas pats notikums avotos var parādīties ar diviem datumiem, ko sauc par veco un jauno stilu. Rūpīgi izdevumi to atzīmē, rakstot abus datumus. Ja rakstā atrodat 19. gadsimta notikumu bez norādes par stilu, datums pats par sevi nav pārbaudīts fakts.

Kā pārbaudīt, kas notika konkrētā datumā

Latviešu lasītājam visnoderīgākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās preses krājums periodika.lv, kur var atvērt konkrētās dienas laikrakstu un redzēt, par ko toreiz tiešām rakstīja. Tas ir kvalitatīvi citāds avots nekā mūsdienu saraksts: tur redzams arī tas, kas tolaik šķita svarīgs, nevis tikai tas, ko vēlāk atzina par svarīgu.

Otrs solis ir Latvijas Nacionālā enciklopēdija, kur šķirkļus raksta un recenzē nozares speciālisti, un Latvijas Nacionālā arhīva meklēšanas sistēma, ja vajadzīgs pirmavots: dzimšanas ieraksts, protokols, lieta. Šī secība ir svarīga: vispirms enciklopēdija datuma un rakstības pārbaudei, pēc tam prese konteksta iegūšanai, arhīvs tikai tad, ja vajadzīgs dokuments.

Lamatas, kas atkārtojas

Lielākā daļa internetā atrodamo „šajā dienā vēsturē“ sarakstu ir tulkoti no angļu valodas un atlasīti ASV lasītājam. Tāpēc tajos parādās vietējas štatu ziņas un nav neviena Baltijas notikuma, un dažkārt tiek atkārtotas kļūdas, kas ceļo no viena saraksta uz nākamo.

Otra tipiska kļūda ir jaukt notikuma datumu ar tā paziņošanas datumu. Līgumu bieži paraksta vienā dienā, bet spēkā tas stājas citā; kaujas sākums un tās iznākuma paziņojums var atšķirties par nedēļām. Skolas darbā vai publikācijā šī neprecizitāte ir tas, ko pamana pirmo.

Ja jums vajadzīgs Latvijas notikuma precīzs datums, tas jāpārbauda Latvijas avotos. Angliski rakstītajos apkopojumos Baltijas datumi bieži ir pārņemti no padomju laika literatūras, kur tie apzināti pasniegti citā ietvarā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti