TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 12. novembrī: notikumi un pārbaude

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

12. novembris nav Latvijas svētku diena, bet tas iekrīt tieši pēc Lāčplēša dienas un tāpēc bieži parādās jautājumos par 1919. gada brīvības cīņām. Pasaules vēsturē ar šo datumu saistās gan Trocka izslēgšana no partijas, gan kaujas kuģa „Tirpitz“ nogremdēšana.

Latvijas kontekstā svarīgākais ir 1919. gada novembra vidus. 11. novembrī Latvijas armija izšķiroši sakāva Bermonta karaspēku pie Rīgas un atbrīvoja Pārdaugavu, un nākamajās dienās cīņas turpinājās, dzenot pretinieku uz dienvidiem Kurzemes virzienā. Tāpēc, ja jautājums ir par 12. novembri Latvijas vēsturē, korekta atbilde parasti ir šī: tā ir Bermontiādes izšķirošā posma diena, nevis atsevišķs atzīmējams notikums.

1927. gada 12. novembrī Padomju Savienības komunistiskā partija izslēdza no savām rindām Ļevu Trocki, kas iezīmēja Staļina galīgo uzvaru cīņā par varu pēc Ļeņina nāves. Trockis vispirms tika izsūtīts uz Vidusāziju, pēc tam izraidīts no valsts un 1940. gadā Meksikā nogalināts. Šis datums ir ērta atskaites zīme, runājot par to, kā partijas iekšējā cīņa pārauga represiju sistēmā.

1944. gada 12. novembrī Norvēģijas krastā pie Tromses britu bumbvedēji nogremdēja vācu kaujas kuģi „Tirpitz“. Tas bija ilgas medību sērijas noslēgums, jo kuģis bija apdraudējis sabiedroto konvojus uz Murmansku un Arhangeļsku. Ziemeļu konvoju maršruts skar arī Baltijas reģiona vēsturi, jo tieši pa to plūda liela daļa sabiedroto piegāžu Padomju Savienībai.

1918. gada 12. novembrī Vīnē tika pasludināta republika Habsburgu impērijas vācvalodīgajā daļā. Tā ir viena no vairākām Eiropas jaunajām valstīm, kas radās 1918. gada rudenī, un tas palīdz saprast kontekstu, kurā dažas dienas vēlāk, 18. novembrī, tika proklamēta arī Latvijas Republika. Impēriju sabrukums Centrāleiropā un Austrumeiropā notika dažu nedēļu laikā.

1982. gada 12. novembrī par Padomju Savienības komunistiskās partijas ģenerālsekretāru kļuva Jurijs Andropovs, iepriekšējais Valsts drošības komitejas vadītājs. Viņa īsais valdīšanas laiks iezīmēja pēdējo mēģinājumu sistēmu nostiprināt ar disciplīnu un represijām, pirms desmitgades otrajā pusē sākās pārbūve. Latvijai šis periods nozīmēja saasinātu kontroli pār disidentiem un neatkarīgo domu.

Kad populāri saraksti par kādu datumu tiek pārpublicēti, kļūdas ceļo līdzi. Tipiskākās ir divas: notikuma datēšana pēc vecā vai jaunā stila 20. gadsimta sākuma dokumentos un dažādu laika joslu radītā dienas nobīde, kas īpaši bieži skar kaujas, izsludināšanas un kosmosa notikumus. Tāpēc datums vienmēr jāpārbauda avotā, kas saistīts ar attiecīgo valsti.

Kā pārbaudīt, kas notika konkrētā datumā

Latvijas notikumiem ērtākais rīks ir digitalizētā periodika: Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā pieejami laikraksti, kuros var izlasīt, ko rakstīja tieši attiecīgajā un nākamajā dienā. Tā ir spēcīgāka pārbaude nekā enciklopēdijas šķirklis, jo laikraksts fiksē arī to, kas tolaik vēl nebija zināms.

Dokumentiem un iestāžu lēmumiem jāmeklē Latvijas Nacionālā arhīva fondos un, jaunākiem tiesību aktiem, oficiālā izdevuma un tiesību aktu vietnē. Ja notikums ir starptautisks, pārbaudiet to arī attiecīgās valsts nacionālā arhīva vai muzeja vietnē.

Noderīgs paņēmiens ir sākt ar gadu, nevis ar datumu. Ja zināms notikuma gads un apmēram konteksts, vēstures apskats vai monogrāfija par to periodu parasti dod precīzu datumu ar atsauci, un tad atliek to pārbaudīt avotā. Pretēji, meklējot tikai pēc dienas un mēneša, rezultātā iznāk nejaušu faktu virkne bez konteksta.

Kāpēc ASV veidoti saraksti Latvijā maldina

Angliski veidotajos „šajā dienā“ sarakstos dominē ASV vēsture, tāpēc latviski tulkotā versijā skolēnam rodas iespaids, ka datums ir nozīmīgs galvenokārt ar amerikāņu notikumiem. Latvijas skolas programmai daudz svarīgāki ir Eiropas, Baltijas un Latvijas notikumi.

Ja gatavojat klases stundu vai viktorīnu, izveidojiet divas kolonnas: viena ar Latvijas un Baltijas notikumiem, otra ar pasaules notikumiem. Tas uzreiz parāda mērogu atšķirību un novērš mehānisku ASV datumu pārrakstīšanu.

Vēl viens plaši atzīmēts šīs dienas notikums ir 1990. gada Japānas imperatora Akihito kronēšanas ceremonija Tokijā, ar kuru formāli tika ievadīts Heisei laikmets. Tas ir labs piemērs tam, ka vienas valsts kalendārā datums var būt izšķirošs, bet citur gandrīz nepamanīts, un ka jēdziens „svarīgs notikums“ vienmēr ir atkarīgs no skatpunkta.

Ja meklējat, ko darīt ar šādu datumu praktiski, der atcerēties, ka 11. novembris Latvijā ir Lāčplēša diena, kad pie mājām izkar valsts karogu sēru noformējumā tikai tad, ja tas noteikts atsevišķi, bet svecīšu iedegšana pie Rīgas pils mūra ir izveidojusies kā brīvprātīga tradīcija. 12. novembris jau ir parasta darbdiena, un tieši tāpēc tas bieži paliek ārpus atceres pasākumu apraksta, lai gan cīņas ar Bermonta karaspēku turpinājās vēl nedēļām.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti