TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 19. oktobrī: notikumi un pārbaude

Īsā atbilde

Pasaules vēsturē 19. oktobris visbiežāk saistās ar 1781. gada britu kapitulāciju pie Jorktaunas, kas izšķīra Amerikas Neatkarības karu, un ar 1987. gada „melno pirmdienu“ biržās. Latvijas notikumus konkrētam datumam visdrošāk meklēt digitalizētajā presē un Latvijas Nacionālajā arhīvā, nevis datumu sarakstos internetā.

1781. gadā pie Jorktaunas Virdžīnijā ielenktais britu spēks lorda Kornvolisa vadībā kapitulēja amerikāņu un franču apvienotajai armijai. Praktiski tas nozīmēja kara beigas, lai gan miera līgumu Parīzē parakstīja tikai pēc diviem gadiem. Latvijas lasītājam notikums noder kā atgādinājums, cik bieži karu izšķir nevis kauja, bet apgāde un jūras kontrole: britu kapitulāciju sagatavoja franču flotes pārsvars, kas ielenktajiem liedza saņemt palīdzību.

1987. gada 19. oktobrī ASV akciju tirgus vienā dienā zaudēja vairāk nekā piekto daļu vērtības, un kritums izplatījās no Āzijas uz Eiropu. Sekas ir jūtamas joprojām: tieši pēc šīs dienas biržās ieviesa tirdzniecības apturēšanas mehānismus straujas cenu kustības gadījumā. Arī Eiropas regulētajos tirgos, tostarp Nasdaq Riga, darbojas svārstīguma pārtraukumi, un to pamatā ir Eiropas Savienības finanšu instrumentu tirgu regulējums.

1989. gadā Lielbritānijas apelācijas tiesa atcēla spriedumu tā sauktajā Gildfordas četrinieka lietā, un cilvēki, kas cietumā bija pavadījuši piecpadsmit gadus, tika atbrīvoti. Lieta kļuva par mācību piemēru tam, kā spiediens ātri uzrādīt vainīgos noved pie nepareiza sprieduma. Latvijas kriminālprocess šādām situācijām paredz lietas izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un tas ir atsevišķs process, nevis parastā pārsūdzība.

2005. gadā Bagdādē sākās Sadama Huseina tiesāšana Irākas īpašajā tribunālā par noziegumiem pret cilvēci. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad bijušo valsts vadītāju tiesā viņa paša valsts tiesa, nevis starptautisks tribunāls, un tieši tāpēc process tiek plaši pētīts salīdzinošajās tiesībās.

Datumu saraksti ir ērts sākums, bet slikta atbilde. Tie gandrīz vienmēr ir tulkoti, tulkojumā pazūd cēloņi un sekas, un atlase ir veidota citas valsts lasītājam. Ja datums vajadzīgs skolas darbam vai rakstam, saraksts noder tikai tam, lai uzzinātu notikuma nosaukumu; pēc tam jāmeklē avots, kas šo notikumu apraksta plašāk, vēlams izdots valstī, kurā tas noticis.

Kur pārbaudīt, kas notika Latvijā

Pirmais solis ir digitalizētā periodika: Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzturētajā preses krātuvē var meklēt pēc datuma un atslēgvārda un redzēt, ko par notikumu rakstīja tolaik, nevis kā to atstāstīja vēlāk. Otrais solis ir Latvijas Nacionālā arhīva materiāli, kur atrodami dokumenti, fotogrāfijas un kinohronikas. Tiesību aktu pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus precīzi rāda likumi.lv, jo tur pie katras redakcijas ir norādīti datumi.

Strādājot ar presi, jāņem vērā, ka laikraksta izdošanas datums un notikuma datums mēdz atšķirties par dienu vai divām, bet okupācijas periodos prese notikumus apzināti noklusēja vai sagrozīja. Tāpēc padomju laika publikācija ir avots par to, ko tolaik drīkstēja rakstīt, ne vienmēr par to, kas patiesībā notika.

Biežākā kļūda: vecais un jaunais stils

Notikumiem pirms kalendāra maiņas datums var būt norādīts divos veidos, un starpība mēdz sasniegt vairākas dienas. Krievijas impērijā, kurā ietilpa arī Latvijas teritorija, Jūlija kalendārs saglabājās līdz 1918. gadam, tāpēc 19. gadsimta notikumiem bieži sastopami divi datumi. Ja avots nenorāda, kurā stilā datums minēts, cipars pats par sevi neko nepierāda.

Praktiskā pārbaude ir vienkārša: atrodiet vismaz divus savstarpēji neatkarīgus avotus un paskatieties, vai datums sakrīt. Ja tie atšķiras tieši par divpadsmit vai trīspadsmit dienām, gandrīz droši runa ir par kalendāra atšķirību, nevis par kļūdu. Latvijas valsts dibināšanas laika notikumiem šī problēma vairs nepastāv, jo Latvijā jau no paša sākuma lietoja Gregora kalendāru.

Avoti