TJG Online
Vēsture un valdība

1940. gada jūlijs: viltotās vēlēšanas Latvijā

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā notika vēlēšanas, kurās bija atļauts tikai viens kandidātu saraksts, un jau 21. jūlijā izveidotā sapulce pasludināja padomju varu un lūdza iekļaušanu PSRS. Tieši šo notikumu prettiesiskums ir pamats Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai.

Notikumu ķēde sākās jūnijā. Pēc Molotova un Ribentropa pakta un tam sekojošā slepenā protokola Baltijas valstis nonāca PSRS ietekmes sfērā, un 1940. gada 16. jūnijā Latvija saņēma ultimātu ar prasību ielaist papildu karaspēku un izveidot Maskavai pieņemamu valdību. Nākamajā dienā, 17. jūnijā, Sarkanā armija ienāca Latvijā bez pretošanās. Šo dienu šodien atzīmē kā Latvijas Republikas okupācijas dienu.

Vēlēšanas tika izmantotas kā leģitimācijas instruments. Tika pieļauts viens vienīgs kandidātu saraksts, alternatīvos sarakstus vai nu neapstiprināja, vai to iesniedzējus arestēja, bet balsošana notika represiju un klātesošas svešas armijas apstākļos. Paziņotie rezultāti uzrādīja tādu atbalsta līmeni, kāds brīvās vēlēšanās nav sastopams. Pat pēc tā laika pašas okupācijas varas noteikumiem process bija pretrunā ar spēkā esošo Latvijas Satversmi, kas paredzēja pavisam citu vēlēšanu kārtību un neparedzēja tiesības likvidēt valsti.

21. jūlijā sanākusī sapulce pasludināja padomju varu un pieņēma lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā, un augusta sākumā Maskavā šo lūgumu apmierināja. Formāli viss izskatījās pēc tautas gribas izpausmes, taču neviens no soļiem neatbilda ne Latvijas tiesībām, ne starptautisko tiesību prasībām par brīvu gribas izpausmi. Tāpēc daudzas Rietumvalstis Latvijas iekļaušanu PSRS de iure neatzina un turpināja atzīt Latvijas diplomātiskos pārstāvjus.

Sekas bija tūlītējas un smagas. Sekoja īpašumu nacionalizācija, politiskie aresti, armijas iekļaušana Sarkanajā armijā un 1941. gada 14. jūnija masu deportācija, kurā uz Sibīriju izveda tūkstošiem cilvēku, tostarp bērnus un vecus ļaudis. Pēc kara sekoja otrā okupācija un 1949. gada marta deportācija, kas bija saistīta ar piespiedu kolektivizāciju.

Praktiski šī vēsture nav tikai atmiņa. Uz okupācijas prettiesiskumu balstās Latvijas nostāja, ka 1990. gada 4. maijā notika neatkarības atjaunošana, nevis jaunas valsts dibināšana, kā arī īpašumu denacionalizācijas un pilsonības nepārtrauktības risinājumi pēc 1991. gada. Ģimenēm tas nozīmē konkrētas tiesības: represēto personu statusu, apliecības un ar tām saistītās sociālās garantijas, kuru kārtošanai vajadzīgi arhīva dokumenti.

Ja gribat pārbaudīt faktus vai meklēt ziņas par saviem tuviniekiem, sāciet ar Latvijas Nacionālo arhīvu, kur glabājas represēto lietas un iestāžu dokumenti, un ar digitalizēto presi, kas ļauj redzēt, kā notikumi tika pasniegti tolaik. Atsevišķos gadījumos, piemēram, īpašuma vai statusa atjaunošanā, arhīva izziņa ir jāpieprasa oficiāli, un strīdus gadījumā ir vērts konsultēties ar juristu.

Kāpēc tās nebija vēlēšanas

Vēlēšanas ir brīvas tikai tad, ja pastāv reāla izvēle starp vairākiem sarakstiem, kampaņas brīvība un kontrole pār balsu skaitīšanu. 1940. gada jūlijā nebija neviena no šiem nosacījumiem, turklāt valsti kontrolēja svešas valsts bruņotie spēki. Tāpēc precīzs apzīmējums ir nevis vēlēšanas, bet imitācija, kas radīta ārējai lietošanai.

Arī vēlāk PSRS vēlēšanas notika ar vienu sarakstu, tāpēc padomju perioda vēlēšanu rezultātus nevar salīdzināt ar mūsdienu datiem. Vēstures avotos šādi skaitļi jācitē tikai ar norādi, kādos apstākļos tie iegūti.

Vēsturnieki šo notikumu kopumu apzīmē ar terminu okupācija un aneksija: vispirms teritorijas militāra pakļaušana, pēc tam formāla pievienošana. Abi soļi tika veikti pretēji spēkā esošajām tiesībām, un tieši tāpēc to atzīšana vai neatzīšana kļuva par starptautisku politisku jautājumu uz visu aukstā kara laiku.

Atceres dienas un vietas

Ar šiem notikumiem saistītas vairākas atceres dienas: 17. jūnijs kā okupācijas diena, 14. jūnijs kā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, 25. marts kā 1949. gada deportācijas upuru piemiņas diena un 23. augusts kā Melnās lentes diena. Šajās dienās izkar valsts karogu ar sēru lenti.

Ekspozīcijas par okupācijas periodu ir apskatāmas Latvijas Okupācijas muzejā un vairākos reģionālajos muzejos, bet dokumentu kopijas un liecību krājumi pieejami arhīva lasītavās un tā digitālajos resursos.

Skolās un ģimenēs par šo periodu visvieglāk runāt par konkrētu cilvēku likteņiem, nevis skaitļiem. Liecību krājumi, atmiņu grāmatas un muzeju ekspozīcijas ļauj saprast, kā politiskie lēmumi Maskavā pārvērtās konkrētas ģimenes zaudētā mājā un izvestā tēvā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti