Mūsdienu biznesa pasaule prasa ciešas saiknes starp konfliktu risināšanas un vadības jomām. Abām jomām ir kopīgas vairākas nepieciešamās prasmes, personiskās īpašības un īpašības, taču pastāv noteiktas būtiskas atšķirības starp konfliktu risināšanu un pārvaldību. Labākajiem un spilgtākajiem katrā jomā ir līdzīgas personības iezīmes, kas ietver plašu un atvērtu prātu, ātru domāšanu un augsta līmeņa komunikācijas prasmes.
Biznesa vadības jomā ir nepieciešamas noteiktas starpniecības un konfliktu risināšanas prasmes. Visu līmeņu vadītājiem ir jārisina problēmas un strīdi starp darbiniekiem un jāpalīdz atrisināt visa veida problēmas. Veiksmīgam vadītājam ir jābūt spēcīgam konfliktu risināšanas prasmju kopumam uzraudzības un uzņēmējdarbības prasmju bāzē.
Tiesībsargam, kas ir galvenais amats konfliktu pārvaldības jomā, ir jābūt spēcīgam konfliktu risināšanas un starpniecības priekšzināšanām. Konfliktu pārvaldības joma bieži ir balstīta uz uzņēmējdarbības jomu. Ja tas tā ir, kādam, kas nodarbojas ar konfliktu pārvaldību, papildus konfliktu vadības spējām būs arī biznesa prasmju fons. Ir arī studiju programma, kas ved uz karjeru konfliktu risināšanas pārvaldībā, kas vēl vairāk apvieno abas jomas. Konfliktu pārvaldībā iesaistītajam var būt spēcīga pieredze tiesību aktos vai pārvaldībā konkrētajā reģionā vai kompetences jomā, vai arī viņam var būt pieredze uzņēmējdarbības politikā vai politikas veidošanā.
Konfliktu risināšanas un vadības jomā strādājošajiem ir vismaz līdzīga izglītība. Studijām būs nepieciešams liels komunikācijas kursu darbs, problēmu risināšanas prasmes un metodoloģija, kā arī starpniecības metodes. Gan konfliktu risināšanas, gan vadības personālam ir jābūt sagatavotam vismaz pamatlīmeņa psiholoģijas un kultūras kompetences kursos. Viena no svarīgākajām līdzībām ir tā, ka abas jomas intensīvi strādā ar cilvēkiem. Tiem, kuri darbojas abās jomās, ir jābūt prasmīgiem darbā ar cilvēkiem ar dažādu izcelsmi un kultūru.
Nelielā organizācijā vai nodaļā konfliktu risināšanas uzdevumu var uzlikt vadītājam. Lielākās organizācijās, kurās ir vairāk nodaļu un darbinieku, konfliktu risināšana var būt atsevišķa cilvēkresursu darbinieka vai ombuda uzdevums. Konfliktu risināšanai un starpniecībai var būt nepieciešama pilna un atsevišķa nodaļa lielās un sarežģītās korporācijās.
Pastāv arī noteiktas būtiskas atšķirības starp konfliktu risināšanas un pārvaldības jomām. Tiem, kas nodarbojas ar konfliktu risināšanu, ir ļoti prasmīgi klausīties un analizēt situāciju, jo to vislabāk var risināt. Tiesībsargam vai mediatoram ir jābūt spēcīgām konfliktu risināšanas kursu priekšzināšanām, tāpat kā vadītājam, taču viņa apmācībā vairāk uzmanības tiks pievērsta sarunām, sadarbībai, mediācijai un kompromisa veicināšanai. No vadītāja parasti tiek prasīts ātrāk, stingrāk un autoritatīvāk atrisināt konfliktus.