Atkarībā no personas atrašanās vietas viņam var būt tiesības uz vienu vai vairākiem valsts pabalstiem. Valsts pabalsti ir valsts programmas, kuru mērķis ir sniegt tiešu ekonomisko palīdzību pilsoņiem. Ir daudz dažādu pieeju šādu pabalstu nodrošināšanai, un dažas valdības saviem pilsoņiem piešķirs vairāk nekā citas. Daži izplatīti valsts pabalstu piemēri ir tiešais finansiālais atbalsts, pensijas, bezdarbs un sociālais nodrošinājums.
Kad cilvēki domā par valsts pabalstiem, pirmais, kas bieži nāk prātā, ir tiešs finansiāls atbalsts, ko parasti sauc par valsts labklājību. Parasti, ja valdība piedāvā šādu atbalstu, ir noteikti maksimālie ienākumi: labklājības pabalstu pretendents var pretendēt uz atbalstu tik ilgi, kamēr viņš nopelna mazāk par ienākumu ierobežojumu. Ja persona, kas likumīgi saņem labklājības pabalstus, pēc tam ieņems citu darbu, kas palielina ienākumus, pārsniedzot noteikto limitu, viņš vairs nevarēs saņemt valsts pabalstu.
Pensijas ir valsts pabalsti, kas bieži tiek piešķirti darbiniekiem kā pensijas ienākumi pēc karjeras, strādājot valdībā. Pensijas piešķiršana parasti ir saistīta ar minimālo valsts amatā nostrādāto laiku, kā arī minimālā vecuma sasniegšanu pirms pensionēšanās. Pensiju līmenis parasti tiek noteikts noteiktā procentuālā apmērā no saņēmēja iepriekšējās algas un tiek piešķirts tik ilgi, kamēr šī persona ir dzīva. Turklāt dažas valdības nodrošina atbalsta pasākumu saņēmēja laulātajam pēc saņēmēja nāves.
Valsts nodarbinātības pabalstus parasti sauc par bezdarba apdrošināšanu. Lai gan noteikumi dažādās jurisdikcijās atšķiras, šie valsts pabalsti parasti tiek izmaksāti ikvienam, kurš zaudē darbu ne savas vainas dēļ. Saņēmējam parasti maksā reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās tādā apmērā, ko parasti nosaka pēc likmes, ko viņš vai viņa nopelnīja pirms darba zaudēšanas.
Sociālais nodrošinājums ir valsts pabalstu veids, kas paredzēts, lai nodrošinātu pilsoņiem pensijas ienākumus. Sociālā nodrošinājuma programmā parasti tiek ņemta neliela summa no katras personas ienākumiem sociālās apdrošināšanas nodokļa veidā, kas izmaksājama katrai personai, sasniedzot pensijas vecumu, kā uzskata programmu administrējošā valsts iestāde. Summa, kas regulāri izmaksājama personai, kura saņem sociālā nodrošinājuma pabalstus, ir atkarīga no summas, ko tā ir iemaksājusi sistēmā dzīves laikā, kā arī vecuma, kurā persona dodas pensijā.