Saprātīga aprūpe ir aprūpes līmenis, ko parasta un saprātīga persona izmantotu salīdzināmos apstākļos. Likumā tas tiek izmantots kā standarts atbildības novērtēšanai. Ja var pierādīt, ka kādam ir bijis rūpības pienākums un viņš nav ievērojis saprātīgu rūpību, šo personu var uzskatīt par nolaidīgu un var būt atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu. Savukārt, ja kāds izrādītu saprātīgu rūpību un kaut kas tomēr notiktu, šī persona nebūtu uzskatāma par nolaidību.
Šis standarts balstās uz mītisku figūru: “saprātīgu cilvēku”. Šī figūra ir parasts cilvēks, kurš ir gan racionāls, gan apdomīgs, un tāpēc tiek pieņemts, ka viņš spēj izmantot veselo saprātu un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz racionālu. Turpretim tādu personu kā bērns vai persona ar intelektuālās attīstības traucējumiem netiktu uzskatīta par saprātīgu personu, pamatojoties uz to, ka šādas personas nav “parastas” un tāpēc nevar sagaidīt, ka tās ir apdomīgas vai racionālas.
Vienkāršā piemērā situācijai, kurā var izvērtēt saprātīgu piesardzību, ja autovadītājs vēršas tiesā pret citu vadītāju pārsēšanās negadījuma dēļ, tiesa noteiktu, vai vadītājs, kurš veica atkārtotu pārsēšanos, rīkojās pietiekami uzmanīgi. Piemēram, ja priekšā braucošais vadītājs norāda, ka bremzes tiek iedarbinātas pakāpeniski, izsakot daudz brīdinājumu aizmugurē esošajam vadītājam, tiesa var konstatēt, ka otrs vadītājs patiešām bija nolaidīgs, jo nav laikus iedarbinājis bremzes, lai novērstu negadījumu.
Saprātīgas aprūpes standarts profesionāļiem kļūst sarežģītāks, jo profesionāļi netiek uzskatīti par parastiem indivīdiem, jo viņi sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz papildu kvalifikāciju. Profesionālā nolaidība ir saistīta ar profesijā sagaidāmā aprūpes standarta neievērošanu, nevis to, ko izrāda parasts cilvēks. Piemēram, ārsta aprūpes pienākums ir atkarīgs no profesionālās apmācības, kas ārstam būtu jāpiemēro konkrētajā gadījumā. Ja var pierādīt, ka ārsts nav rīkojies atbilstoši citiem medicīnas profesionāļiem, to var uzskatīt par profesionālu nolaidību, un ārsts var tikt saukts pie atbildības par tā rezultātā gūtajām traumām.
Parasti cilvēki var izvairīties no situācijām, kurās viņi var būt atbildīgi par nolaidību, ievērojot veselo saprātu un piesardzību, kā arī veicot pasākumus, lai novērstu ievainojumus un nelaimes gadījumus. Personas, kuras nav pārliecinātas par aprūpes pienākumu konkrētajā situācijā, var lūgt juridisku padomu, ja situācija ir tāda, kas ļauj konsultēties.