Depresants ir jebkura ķīmiska viela, kas kavē nervu sistēmas darbību. Ir daudz dažādu veidu depresantu, tostarp alkohols, benzodiazepīni, barbiturāti un antiholīnerģiskie līdzekļi. Depresantus bieži lieto klīniskos apstākļos, lai atvieglotu daudzas veselības problēmas, lai gan tos bieži izmanto arī kā izklaidējošas zāles. Nomācošo līdzekļu īslaicīgā iedarbība ir inhibīcijas zudums, eiforijas sajūta, koncentrēšanās grūtības, traucēta motora darbība un neskaidra runa. Ilgstoša ļaunprātīga izmantošana var izraisīt atkarību, sirds problēmas, samazinātu orgānu darbību un nāvi.
Ārsti un psihiatri parasti izraksta nomācošas zāles, lai palīdzētu pacientiem tikt galā ar sāpēm, epilepsiju un psihotiskiem traucējumiem. Klīniska depresantu lietošana var atslābināt muskuļus, palēnināt sirdsdarbības ātrumu un samazināt krampju risku. Zāles var arī atvieglot trauksmi, stresu un bezmiegu. Tomēr ārsti parasti ir ļoti piesardzīgi, izrakstot noteiktus medikamentus, un brīdina pacientus par atkarības risku un citu potenciāli negatīvu depresantu ietekmi.
Cilvēki, kuri atpūtas apstākļos lieto alkoholu vai citus nomācošus līdzekļus, piedzīvo vairākas īslaicīgas sekas. Depresanti palēnina centrālās nervu sistēmas darbību, kā rezultātā tiek traucēta kognitīvā un fiziskā darbība. Lielākajai daļai cilvēku ir zināmi motora kustību traucējumi un koncentrēšanās problēmas, kas izraisa palēninātu refleksu un sliktu spriedumu. Pietiekami lielās devās cilvēkam var rasties neskaidra redze, līdzsvara problēmas un neskaidra runa.
Depresantu pārdozēšana var nopietni apdraudēt veselību. Centrālā nervu sistēma kontrolē piespiedu muskuļu kustību un refleksus, piemēram, elpošanu un sirds darbību. Ja asinsritē ir pietiekami daudz alkohola vai citu nomācošu ķīmisku vielu, var tikt apdraudētas piespiedu funkcijas. Cilvēks var pārtraukt elpošanu vai nonākt komā. Pastāvīgi smadzeņu bojājumi, aknu mazspēja un nieru darbības traucējumi var būt tūlītējas sekas, lietojot depresantus lielās devās.
Papildus īslaicīgiem traucējumiem un briesmām, depresantiem ir arī daudzas ilgtermiņa sekas. Laika gaitā cilvēks var kļūt fiziski un psiholoģiski atkarīgs no vielām. Personai, kas ir atkarīga no alkohola vai citiem depresantiem, parasti rodas smagi abstinences simptomi, ja viela nav pieejama. Bieži ir trīce, dehidratācija, sāpes un hronisks bezmiegs. Gadiem ilgi depresantu lietošana var neatgriezeniski sabojāt aknas, sirdi, smadzenes un citus iekšējos orgānus.
Personai, kas ir atkarīga no depresantiem, ir daudz iespēju saņemt palīdzību. Viņš vai viņa var runāt ar ārstu, lai uzzinātu vairāk par depresantu ietekmi un uzzinātu par dažādām ārstēšanas stratēģijām. Ārkārtas situācijās var būt nepieciešamas medicīniskās detoksikācijas procedūras, lai izvadītu no organisma ķīmiskās vielas. Persona var izpētīt narkotiku rehabilitācijas programmas, konsultācijas un grupu terapiju, kas var palīdzēt viņam vai viņai no jauna iemācīties dzīvot, nepaļaujoties uz narkotikām. No daudzām depresantu ilgtermiņa sekām var izvairīties, atturoties no ķimikālijām un pēc iespējas ātrāk meklējot palīdzību.