Veģetatīvā nervu sistēma un stress reaģē viens ar otru cilvēka ķermenī, izraisot visu, sākot no cīņas vai bēgšanas sajūtas līdz garīgam mieram. Stress var izpausties iekšējā formā, piemēram, hroniskas slimības dēļ, vai arī tikt pielietots ārēji no ģimenes un profesionālajām saistībām. Cilvēka veģetatīvā nervu sistēma cenšas mazināt stresu, lai saglabātu hormonālo un garīgo līdzsvaru.
Simpātiskais un parasimpātiskais tīkls veido autonomo sistēmu. Tūlītējas hormonālas reakcijas uz stresu rodas no simpātiskā tīkla, pasargājot organismu no fiziska vai garīga kaitējuma. Parasimpātiskais tīkls atsāk kontroli pār simpātisko sistēmu, tiklīdz iespējamais drauds vai stress ir novērsts vai noņemts. Mierīguma un klusuma sajūta piepilda cilvēka prātu, ļaujot ķermenim atgriezties pie normālas darbības.
Autonomā nervu sistēma un stress pastāvīgi cīnās. Ķermenis dabiski vēlas saglabāt mieru un līdzsvarotību, taču ikdienas saspringtā dzīve prasa gan simpātiskā, gan parasimpātiskā tīkla darbību, lai nodrošinātu cilvēka vispārējo fizisko un garīgo drošību. Stress liek organismam virsnieru dziedzeri izdalīt hormonu adrenalīnu, kā to nosaka veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskā daļa. Adrenalīns sniedz ķermenim tūlītēju enerģiju un modrību, lai tiktu galā ar stresu. Sirds pukst ātrāk, izraisot vairāk skābekļa iekļūšanu muskuļos un smadzenēs, lai ātri reaģētu uz ārējām situācijām.
Autonomā nervu sistēma un stress var kopā kaitēt ķermenim, ja stresa iedarbība ir ilgstoša. Hormonu izdalījumi rodas no citiem ķermeņa dziedzeriem, novēršot jebkādu svešas enerģijas piepūli. Galvenā sistēma, ko traucē autonomā nervu sistēma un stresa maisījums, ir imunitātes tīkls. Ilgstošs stress kavēs organisma dabisko spēju cīnīties ar slimībām, laika gaitā izraisot vairāk slimību.
Cilvēka ķermenim ir nepieciešams neliels stresa daudzums, lai nodrošinātu vispārēju veselīgu dzīvi. Ikdienas izaicinājumi, sākot no darba projektiem un beidzot ar skolas eseju, palīdz organismam izdalīt neirotransmiterus. Šie hormoni, tāpat kā norepinefrīns, palīdz smadzenēm veidot jaunus savienojumus atmiņām un jaunatklātai informācijai, mijiedarbojoties ar veģetatīvo nervu sistēmu un stresu.
Daži cilvēki var neapzināties, ka viņi ir pastāvīgi saspringtā situācijā, kad veģetatīvā nervu sistēma nepārtraukti cīnās starp mieru un modrību. Piemēram, pilsētas iedzīvotājiem ar pastāvīgu satiksmes troksni un skaļiem industriālajiem trokšņiem ir augstāks stresa līmenis nekā lauku iedzīvotājiem. Eksperti iesaka saglabāt dzīvi pēc iespējas vienkāršāku, tostarp samazināt elektronikas izmantošanu. Pat elektromagnētiskie lauki, kas rodas no elektronikas, rada slēptu stresu cilvēka ķermenim.