Dažādas pieejas cilvēkkapitāla politikas izvēlē ir vērstas uz darbinieku vai uzņēmumu, kas maksā par darba apmācību vai karjeras attīstību. Dažiem uzņēmumiem ir politika, kas iegulda lielus līdzekļus darbaspēka attīstībā, savukārt citi izvēlas pieņemt darbā personas, kas jau ir gatavas konkrētam amatam. Apmācība darba vietā var ietvert stažēšanos vai mācekļa praksi, vai uzņēmuma sponsorētu īpašo apmācību pasākumu, piemēram, semināru, apmeklēšanu. Uzņēmumi arī atšķiras cilvēkkapitāla politikā jautājumā par to, vai atlīdzināt darbiniekam apmācību ārpus darba, ko viņš vai viņa veic karjeras izaugsmei. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma lēmumu investēt cilvēkkapitālā, ir sagaidāmā ieguldījumu atdeve, jo uzņēmums var nevēlēties apmācīt darbinieku, kurš pēc tam aiziet no darba un nodot viņa prasmes konkurentam.
Izņemot valsts sponsorētu izglītību, parasti darba ņēmējs, darba devējs vai to abu kombinācija iegulda resursus cilvēkkapitāla attīstībā. Kad darbinieks maksā par apmācību, vairumā gadījumu viņam vai viņai ir iespēja pēc saviem ieskatiem sasniegt individuālus karjeras mērķus. Parasti darba devējs negaida, ka darbinieks ir kaut kādā veidā parādā uzņēmumam. Ja uzņēmums vai organizācija maksā par apmācībām, darba devējs, visticamāk, sagaida, ka darbinieks atbildēs, piekrītot turpināt strādāt uzņēmumā noteiktu laiku. Darba devēji palielina ieguldījumus cilvēkkapitālā, apmācot darba vietā vai mudinot darbiniekus meklēt tālākizglītības iespējas pašam.
Apmācība darba vietā var ietvert vadītāju sniegtas instrukcijas darba vietā. Prakse bieži ir neapmaksāta vai zemu atalgota līguma vienošanās, kurā darba devējs piedāvā personai iespēju iegūt apmācību, vienlaikus iegūstot darba pieredzi. Uzņēmuma cilvēkkapitāla politika var būt arī vērsta uz mācekļa programmas uzsākšanu, lai izveidotu apmācītu darbinieku kopumu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Piemērs varētu būt laivu ražošanas uzņēmumu grupa piekrastes zonā, kas izvēlas investēt cilvēkkapitāla politikā, lai apmācītu laivu būvētājus uz vietas.
Dažkārt mācekļu cilvēkkapitāla politikas izstrāde ir politisks process, kurā pašvaldība sedz daļu no izmaksām, lai veicinātu darbaspēka attīstību. Semināri, kas tiek rīkoti darba vietā vai ārpus tās, ir vēl viena cilvēkkapitāla politika, kas iegulda darbaspēka attīstībā, izmantojot īsas apmācības. Daudzi uzņēmumi pieņem cilvēkkapitāla politiku, kurā jaunu darbinieku pieņemšana tiek uzskatīta par saprātīgu darbaspēka ieguldījumu.
Atvēlot laiku, lai orientētu jaunpieņemto darbinieku uz darba vietu, parasti palielinās iespēja, ka persona gūs panākumus šajā amatā. Atkarībā no uzņēmuma jaunu darbinieku pieņemšana darbā un pēc tam ātra zaudēšana var būt dārga. Citos gadījumos, piemēram, nozarēs, kurās izmanto salīdzinoši nekvalificētu darbaspēku, uzņēmuma cilvēkkapitāla politika var būt netērēt resursus tāda darbaspēka apmācībai, kuram var būt augsts mainības līmenis.
SmartAsset.