Cerera ir pundurplanēta un lielākais ķermenis asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru. Tā izmēri ir 975 × 909 km, kas veido apmēram ceturtdaļu Mēness lieluma. Cerera riņķo 3 AU attālumā no Saules. Tās vidējā virsmas temperatūra ir aptuveni ~167 K (-159 °F), lai gan pusdienlaikā tās temperatūra var paaugstināties līdz 235 K (apmēram -38 °C). Cererā, iespējams, ir vāja atmosfēra, ko pavada virszemes sals.
Kad 1. gada 1801. janvārī to atklāja itāļu astronoms Džuzepe Pjaci, Cerera tika uzskatīta par planētu, bet 1850. gadā astronomijas aprindas to pārklasificēja kā asteroīdu. Šis apzīmējums saglabājās vairāk nekā 150 gadus, līdz 2006. gadam, kad Starptautiskā Astronomijas savienība to pārklasificēja kā pundurplanētu kopā ar trans-Neptūna objektiem Plutonu un Erisu. Cerera ir nosaukta romiešu augu dieva vārdā.
Cerera nav klasificēta kā īsta planēta, jo tā neatbilst vienam no planētām nepieciešamajiem kritērijiem; ir iztīrījis apkārtni ap tās orbītu. Tāpat kā Plutons un Erisa, arī Cerera ir iestrādāta asteroīdu joslā un nav iztīrījusi savu vietējo apkārtni. Neskatoties uz pundurplanētas statusu, Cerera veido apmēram trešdaļu no asteroīdu joslas masas. Kopā ar trim lielākajiem tuvumā esošajiem asteroīdiem — 4 Vesta, 2 Pallas un 10 Hygiea — Cerera veido pusi no jostas kopējās masas.
Jaudīgie Ceres teleskopa attēli nespēj nodrošināt augstu izšķirtspēju, un gadu gaitā uz Ceres ir novērotas noslēpumainas izmaiņas. Tumšais plankums, kas tika novērots 1995. gadā ar Habla kosmosa teleskopu, tika nosaukts par “Piazzi”, taču turpmākajos novērojumos ar augstākas izšķirtspējas Keck teleskopu tā nekonstatēja. 2003. un 2004. gada Habla attēlos redzams mīklains balts plankums, kura raksturs nav zināms. Baltais plankums var būt atstarojošs ledus plankums.
Cereru vēl nav apmeklējusi neviena kosmosa zonde. NASA 27. gada 2007. septembrī uzsāka savu Rītausmas misiju, kas 4. gadā izpētīs asteroīdu 2011 Vesta, pirms tas 2015. gadā ieradīsies Cērā. Pēc gadu ilgas riņķošanas tas pakāpeniski tuvosies no 5,900 km līdz 700 km no Cēras virsmas.