Deuterostomas ir liels dzīvnieku superfils, kurā ietilpst hordati (mugurkaulnieki), adatādaiņi, hemihordāti (zīļu tārpi) un viena neliela fila Xenoturbellida, kas sastāv no divām jūras tārpiem līdzīgām sugām. “Deuterostoma” nozīmē “otrās mutes organisms”, atsauce uz faktu, ka embrioloģiskās attīstības laikā deuterostomās pirmā ķermeņa atvere kļūst par tūpļa atveri, bet otrā – par muti, atšķirībā no protostomiem, kur tas ir pretējs. Vēl viena atšķirība ir embrija šķelšanās augšanas laikā — deuterostomām ir nenoteikta šķelšanās, kur tām ir lielāka iespēja mainīties, kur galu galā šūnas nonāk, atšķirībā no protostomu noteiktās šķelšanās, kur katras šūnas gala pozīcija ir fiksēta.
Mazākā superfiluma daļa salīdzinājumā ar protostomiem, deuterostomām ir priekšrocība, jo tajā atrodas vissarežģītākie dzīvnieki. Visi dzīvnieki, kas pārsniedz noteiktu patvaļīgi noteiktu sarežģītības līmeni, visticamāk, ir deuterostomi. Piemēram, neapšaubāmi vissarežģītākās filas, hordatas, visas ir deuterostomas. Atšķirībā no protostomiem, kuriem bieži ir ļoti mazs ķermeņa dobums (coeloms) vai vispār nav, deuterostomām ir izteiktāki celomi, kas palīdz muskuļiem pievilkties, kā arī ļauj attīstīties sarežģītākiem orgāniem, kuru strukturālā evolūcija ir neatkarīgi no ķermeņa sienas.
Daudzām vienkāršākajām deuterostomām ir trīs vienkāršas iezīmes – žaunu spraugas, dobs nervu vads un segmentēts ķermenis. Šķiet, ka šīs pazīmes bija visu deuterostomu kopīgajam priekštecim. Pastāv zināma neskaidrība par to, kad deuterostomas atzarojas no protostomām, taču daudzi paleontologi uzskata, ka pirms 558 miljoniem gadu tā bija zemākā robeža. Ernetija, fosilija no vēlīnā Ediacaran perioda, šķiet, ir iespējama deuterostoma, savukārt noslēpumainais izmiris agrīnā kembrija, Vetulicolia, ir pazīmes, kas liek domāt, ka tās, iespējams, bija deuterostomas.
Apmēram 20 miljonu gadu laikā no agrākajiem vienkāršajiem deuterostomiem izveidojās pirmie mugurkaulnieki — īpaši zivis bez žokļiem, kas ir visu zivju, haizivju un sauszemes mugurkaulnieku priekšteči. Daudzas spinoff grupas pastāv arī mūsdienās — Xenoturbellida, ozolzīļu tārpi, tunikāti, lanceti uc Tunikāti ir viena no neparastākajām no šīm grupām, jo to kāpuri parādās kopš nervu saites, taču pieaugušā vecumā viņi to zaudē. Tas rada iespēju, ka mugurkaulnieki ir attīstījušies no noteiktu bezmugurkaulnieku kāpuru formas.