Jogai un meditācijai ir ļoti ciešas attiecības. Kā austrumu vingrinājums joga izriet no budistu, džainu un hinduistu praktizētāju meditācijas praksēm. Mūsdienās cilvēki visā pasaulē izmanto jogu kā holistisku vingrinājumu veidu. Tie, kas turpina apvienot jogu un meditāciju, tomēr norāda, ka tas ir efektīvs stresa mazināšanas līdzeklis, kas vairo spēku un stabilitāti, kā arī garīgo skaidrību un disciplīnu.
Jau 3000. gadā pirms mūsu ēras spiritisti praktizēja jogu kā veidu, kā iegūt fizisko un garīgo spēku un veselību. Tā nosaukums cēlies no sanskrita vārda “yuga”, kas nozīmē apvienoties vai pievienoties. Daži cilvēki, kas praktizē jogu kā garīgu vingrinājumu, apvieno jogu un meditāciju, cenšoties savienot individuālo dvēseli ar Visumu.
Ir vairākas dažādas jogas formas, kuras var izmantot kā meditatīvu praksi. Hatha joga ir visizplatītākā Rietumos praktizētā forma. Tā ir ļoti vienkārša prakse, kas apvieno fiziskās pozas ar īpašām elpošanas metodēm. Daži praktizē šo formu vienkārši jogas treniņam, savukārt citi piedalās hatha jogā kā daļu no savas garīgās prakses.
Gan joga, gan meditācija izmanto elpu, kas attiecas uz stingru garīgo koncentrēšanos uz elpošanu un to, kā tā ir saistīta ar ķermeni. Elpošanas laikā cilvēks mēģina kontrolēt savu elpošanu vai izveidot apzinātu elpošanas modeli. Stingrs jogas treniņš ietver koncentrētu elpu kopā ar unikālām pozām, kurām nepieciešama stingra koncentrēšanās uz ķermeni un prātu. Šādā veidā apvienojot jogu un meditāciju, var kļūt par garīgu disciplīnu.
Tie, kas praktizē jogu un meditāciju kopā, to dara, lai palielinātu savu garīgo fokusu, klusinātu un pat pārvaldītu prātu, kā arī ķermeni. Daļēji to mērķis ir pārvarēt traucējošos faktorus un izturēt fiziskas pozīcijas, kas var būt fiziski un garīgi neērtas, bet tiek uzskatītas par labvēlīgām gan ķermenim, gan prātam. To darot, tas var mazināt stresu, kā arī palielināt garīgo skaidrību un spēku.
Tiek uzskatīts, ka, ja joga tiek izmantota vairāk nekā fiziski vingrinājumi, tā sastāv no vairākām funkcijām. Šīs funkcijas ietver disciplīnu, ievērošanu, fiziskos vingrinājumus, elpas kontroli, sensoro kontroli, garīgo koncentrēšanos, meditāciju un apgaismota apziņas stāvokļa sasniegšanu. Tāpēc, skatoties šādā veidā, joga un meditācija ir nesaraujami saistītas.
Izplatīts nepareizs priekšstats par jogu un meditāciju ir tāds, ka šīs prakses pašas par sevi ir reliģija, kas tā nav. Joga, tāpat kā meditācija, bieži vien ir daļa no cilvēka reliģiskās dzīves, taču ne joga, ne meditācija nav viena pati kā reliģija. Personas, kas praktizē jogu kopā ar meditāciju, pārstāv daudzveidīgu cilvēku grupu no dažādām reliģiskām vidēm, un dažiem no tiem nav nekādas saistības ar reliģiju.