Lai kļūtu par piensaimnieku, nav jāizpilda īpašas izglītības prasības. Daži cilvēki var sākt šo biznesu pēc vidusskolas diploma iegūšanas vai pat bez skolas beigšanas. Citi var apmeklēt bioloģijas un ķīmijas kursus, kamēr daži iestājas ar lopkopību saistītos kursos vai izvēlas uzņēmējdarbības apmācību. Daudziem svarīgākā sagatavošanās, lai kļūtu par piensaimnieku, ir darba pieredzes iegūšana piena lopkopības saimniecībā.
Personai, kas vēlas kļūt par piensaimnieku, vismaz kādu laiku jāpavada, strādājot piena lopkopības saimniecībā, pirms sākt streikot pašam. Tas viņam dod iespēju uzzināt, vai piena lopkopība viņam patīk pietiekami, lai padarītu to par pilnas slodzes karjeru. Tas nodrošina arī praktisku pieredzi, kas topošajam lauksaimniekam sniedz atšķirīgu skatījumu nekā klasē. Bieži vien piensaimnieki aug fermās un ir pieraduši pie šāda veida darbiem. Tiem, kuri nav dzimuši lauku dzīvē, šāda veida pieredze var būt ļoti svarīga.
Izglītība, lai arī tā nav obligāta, var palīdzēt topošajam piensaimniekam apgūt saimniecības vadīšanu, mājlopu kopšanu un ražošanas mērķu sasniegšanu. Cilvēks var sākt izglītību, lai kļūtu par piensaimnieku vidusskolā, apgūstot bioloģijas un ķīmijas kursus, kas var palīdzēt iegūt izpratni par dzīvnieku anatomiju, liellopu veselību un piena ražošanu. Daži cilvēki turpina iegūt koledžas grādus dzīvnieku zinātnē. Citi var apmeklēt lopkopības vai uzņēmējdarbības vadības nodarbības, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu savus piena lopkopības uzņēmumus. Ir pat daži piena lopkopības kursi, kuros cilvēks var iestāties.
Ja vien cilvēks nav mantojis piena fermu, viņam parasti būs nepieciešams daudz naudas, lai sāktu šo biznesu. Viņam būs nepieciešama zeme, govis, aprīkojums, pajumte un viss sākuma piederumu klāsts, lai kļūtu par piensaimnieku. Daži cilvēki var saņemt aizdevumus, lai sāktu darbu. Citi var mēģināt samazināt izmaksas, īrējot piena fermu un sākot ar minimālu govju iegādi. Piemēram, cilvēks var sākt ar aptuveni 50 govju iegādi.
Piena lopkopības aprīkojums var radīt lielus izdevumus, īpaši, ja tos pieskaita zemes pirkšanas vai nomas un govju iegādes izmaksām. Lai izmaksas būtu zemas, persona, kas vēlas kļūt par piensaimnieku, var iegādāties lietotu aprīkojumu, nevis pirkt to pilnīgi jaunu. Viņš var arī izmantot kontaktus, lai uzturētu zemas izmaksas, koplietotu aprīkojumu un materiālus ar citiem lauksaimniekiem vai pat vienotos par lielapjoma iegādi ar citiem zem budžeta. Viņš pat var lūgt savus radiniekus strādāt fermā, saglabājot zemas algas izmaksas, it īpaši, ja viņš tikai sāk darbu.