Pasaku garneles ir aptuveni 300 mazu saldūdens vēžveidīgo sugu ģimene. Lielākā daļa pasaku garneļu dzīvo pavasara baseinos, kas ir īslaicīgi vai sezonāli baseini, kas bieži veidojas zālājos. Šiem sīkajiem dzīvniekiem ir īss dzīves ilgums, parasti tie izdzīvo tikai trīs vai četrus mēnešus atkarībā no tā, cik ilgi saglabājas to ūdeņainās dzīvotnes.
Lielākā daļa šo vēžveidīgo ir 0.5–1.5 collas (1.27–3.81 cm) gari, bet dažas sugas var izaugt līdz 3 cm (7.6 collas). Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Pasaku garneles spēj vairoties gan seksuāli, gan partogēniski, tāpēc pasaku garneļu populācijā parasti ir vairāk mātīšu nekā tēviņu.
Daudzas sugas ir caurspīdīgas, bet citas ir pelēkas vai zilas. Dažas sugas var būt pat sarkanā vai oranžā krāsā atkarībā no to uztura. Lielākā daļa pasaku garneļu pārtiek no aļģēm, ciliātiem, vienšūņiem un baktērijām, kā arī no organiskām atliekām, piemēram, trūdošām augu vai dzīvnieku vielām.
Šiem otrādi apgrieztajiem peldētājiem ir iegareni augumi un 11 pāri saplacinātu peldkāju. Viņu saliktās acis aug no kātiem, un tām ir divi antenu pāri. Viņi pārvietojas, vicinot priekšējās un aizmugurējās kājas sitienu kustībā.
Pasaku garneļu tēviņš izmanto īpašu saspiežamu, knaiblēm līdzīgu antenu komplektu, lai satvertu mātīti un pievilktu to sev klāt. Faktiskais pārošanās process aizņem tikai dažus mirkļus, bet pasaku garneļu tēviņi un mātītes parasti ir pieķērušies viens otram vairākas dienas. Tēviņš mirst drīz pēc pārošanās.
Pasaku garneļu mātīte specializētā peru maisiņā uz vēdera nēsā 10–150 dzīvotspējīgas olas. Olas galu galā nokrīt augsnē baseina apakšā. Ziemā dētās olas bieži izžūst, kad dīķī iztvaiko ūdens. To biezie apvalki ļauj tiem izturēt sausuma periodus un izšķilties, kad ūdens atkal parādās.
Citām olām ir plānas čaumalas un tās izšķiļas vasarā. Mātītes, visticamāk, dēj šīs olas, ja pavasara baseinā ir ierobežots skaits pasaku garneļu tēviņu. Šīs vasaras olas izšķiļas ātrāk nekā ziemas olas un var sasniegt briedumu nedaudz vairāk nekā divu nedēļu laikā.
Jaunās pasaku garneles attīstās vairākos instars jeb nimfas posmos. Katru reizi, kad tie izkausē, uz ķermeņa veidojas jauni segmenti, un viņi sasniedz pilngadību, kad tie sasniedz 20 segmentus. Pēc nobriešanas par pieaugušajiem tie pārojas un turpina dzīves ciklu.